Kā norāda Tauriņa, Pabriks par šo tematu nosūtījis vēstuli Igaunijas vēstniecei Eiropas Savienībā (ES) Kajai Taelai.
Pabriks paziņojumā atgādina, ka lēmums par Eiropas Robežu un krasta apsardzības aģentūras izveidošanu tika pieņemts rekordlielā ātrumā, tādējādi parādot ES pilsoņiem, ka Eiropas institūcijas ir spējīgas rīkoties ātri un izlēmīgi. Taču viņš ir nobažījies par Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu, ka dažas ES dalībvalstis nepilda apņemšanos, kas saistītas ar ātrās reaģēšanas tehniskā nodrošinājuma rezervi, kuru šobrīd nodrošina tikai 14 dalībvalstis. Tāpat vēl ir jāuzlabo darbs, lai nodrošinātu 1500 robežsargu rezervi, kas būtu gatava reaģēt jebkurā brīdī, ja tāda nepieciešamība rastos uz kādas no ES ārējām robežām.
"Ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. ES ārējo robežu apsardzība ir dalībvalstu dalīta atbildība. Tas ir priekšnoteikums, lai saglabātu vienu no Eiropas lielākajiem sasniegumiem, proti, Šengenas zonu bez iekšējām robežkontrolēm un ar brīvu personu kustību. Labāk kontrolējot situāciju uz ES ārējām robežām, ir iespējams kontrolēt migrācijas plūsmas, ātrāk nodrošināt palīdzību tiem, kam nepieciešama starptautiski garantētā aizsardzība, un ātrāk atgriezt atpakaļ tos, kuriem patvērums nepienākas. Turklāt pienācīgi nenodrošinot ES ārējo robežu kontroli, drošības nodrošināšana ES valstu iekšienē kļūst daudz sarežģītāka," vēstulē raksta Pabriks.
Kā skaidro Tauriņa, par plānu izveidot Eiropas Robežu un krasta apsardzi EP un Padome vienojās ļoti īsā laikā - deviņos mēnešos, un galvenais ziņotājs par šo jautājumu Eiropas Parlamentā bija Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks. Jau 2016. gada oktobrī darbu uzsāka jaunizveidotā Eiropas robežu un krasta apsardzības aģentūra, kas tika izveidota uz "Frontex" bāzes taču ar plašāku atbildību, lielākiem resursiem un sekmīgāku tās darbības uzraudzību.
Vai
Latvietis
Jautrite