"Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu," pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.
Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.
"Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā," preses konferencē norādīja Tusks. "Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus."
Taču daži eirozonas valstu līderi brīdina, ka šis ir tikai vienošanās plāns, viņiem joprojām paužot neapmierinātību ar Grieķijas attieksmi sešus mēnešu ilgušajās pārrunās.
"Eiropa pieņēmusi lēmumu par ceļvedi. Tagad viss atkarīgs no realizācijas," uzsver Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.
Kā ziņots, Eirozonas finanšu ministri svētdien Briselē vienojās izvirzīt Grieķijai vairākus stingrus noteikumus sarunu sākšanai par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu, cita starpā pieprasot, lai Atēnas jau līdz trešdienai, 15.jūlijam, ievieš daļu no apsolītajām reformām.
Eirozonas priekšlikumos uzstāts, ka Starptautiskajam Valūtas fondam jāiesaistās turpmākajā palīdzības sniegšanā un ka Grieķijai jāprivatizē aktīvi līdz 50 miljardu eiro apmērā.
Atēnām būtu jātur trasta fondā Luksemburgā iespējamai privatizācijai paredzētus Grieķijas aktīvus 50 miljardu eiro vērtībā, lai to pārdošanas ieņēmumus izmantotu parādu nomaksai.
(papildināta visa ziņa)