Viens no tās galvenajiem uzdevumiem kā prezidējošajai valstij būs pārraudzīt Lielbritānijas izstāšanos no ES un sarunu norisi par bloka un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām.
Svarīgs jautājums būs arī vienošanās panākšana par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam.
Savukārt maijā Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā notiks ES un Rietumbalkānu valstu samits. Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs pagājušajā mēnesī paziņoja, ka līdz šai sanāksmei centīsies panākt risinājumu saistībā ar iestāšanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Francijas un vairāku citu valstu iebildumu dēļ ES samitā oktobrī neizdevās pieņemt lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar šīm abām valstīm.
Horvātija ir jaunākā ES dalībvalsts, kas blokam pievienojās 2013.gadā, un prezidējošā valsts ir pirmo reizi.
Bloka prezidentūru dalībvalstis rotācijas kārtībā nodod cita citai, un prezidentūras pilnvaru termiņš ir pusgads.
Prezidējošās valsts pienākumus Horvātija pārņēmusi no Somijas, bet 1.jūlijā tos nodos Vācijai.
jautājums