Nantē valsts rietumos notikušas sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem, bet Parīzē policija pret protestētājiem pie parlamenta apakšpalātas Nacionālās sapulces raidījusi gumijas lodes.
Vairāki simti demonstrantu otrdienas vakarā pulcējās pie Nacionālās sapulces, pieprasot prezidenta Fransuā Olanda atkāpšanos, un protesti turpinājās arī naktī.
Sociālajos medijos vēstīts, ka policija Grenoblē un Monpeljē valsts dienvidu daļā pret protestētājiem izmantojusi asaru gāzi.
Demonstrācijas notikušas arī Lillē, Marseļā un Tūrā.
Tuluzā Francijas dienvidos sadursmēs ar policiju ievainojumus guvuši divi gados jauni protestētāji, vēsta laikraksts "Le Parisien".
Jau vēstīts, ka valdība izmantos konstitūcijas pantu, kas ļauj pieņemt likumu bez parlamenta balsojuma, ja vien Nacionālā sapulce neizsaka neuzticību valdībai.
Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad premjerministra Manuela Valsa vadītā valdība nespēja panākt vienošanos ar sociālistu deputātiem, kuri nevēlējās atbalstīt likumprojektu.
Likumprojektu apturēt var, tikai izsakot neuzticību valdībai, un konservatīvās opozīcijas partijas otrdien ierosināja šādu balsojumu, tomēr, domājams, ka tām nepietiks balsu, lai gāztu valdību.
Simti tūkstoši cilvēku pēdējā laikā ir izgājuši ielās visā Francijā, un nelielas grupiņas ir iesaistījušās sadursmēs ar policiju un nodarbojušās ar demolēšanu.
Rosinātās reformas paredz kopumā saglabāt 35 stundu darba nedēļu. Tomēr uzņēmumiem būs tiesības vest sarunas ar arodbiedrībām par lielāku vai mazāku darba stundu skaitu. Maksimālais darba stundu skaits ir noteikts 46 stundu apmērā.
Firmām ir dotas lielākas iespējas samazināt strādājošo atalgojumu.
Likumprojekts arī paredz atvieglot iespēju atlaists darbiniekus. Mērķis ir panākt, lai uzņēmumi aktīvāk pieņemtu darbā cilvēku, apzinoties, ka tos varēs arī atlaists.
Darba devējiem ir paredzētas lielākas iespējas, vedot sarunas par brīvdienām un īpašiem atvaļinājumiem, piemēram, maternitātes vai laulību atvaļinājumu. Šie jautājumi šobrīd ir ļoti stingri regulēti.