Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Pelēcīgais Olands gatavojas uzvarai Francijas prezidenta vēlēšanās

Var pieņemt, ka Francijā nav citu divu tik atšķirīgu politiķu kā pašreizējais prezidents Nikolā Sarkozī un viņa amata tīkotājs Fransuā Olands. Konservatīvais N. Sarkozī ir hiperaktīvs agresīva rakstura cilvēks ar asu mēli. Turpretī sociālists F. Olands ir mierīgas dabas persona, kam nepatīk ārišķības. Var teikt, ka pelēcīgs, salīdzinot ar šiku dzīvesveidu mīlošo prezidentu.

Tomēr tieši viņš pagājušajā svētdienā notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ieguva lielāko vēlētāju atbalstu, liekot N. Sarkozī kļūt par pirmo uz pārvēlēšanu kandidējošo prezidentu, kas nav uzvarējis pirmajā kārtā.

Pagaidām izskatās, ka arī 6. maijā notiekošajā vēlēšanu otrajā kārtā svaru kausi nosvērsies par labu lielajā politikā mazpieredzējušajam F. Olandam, kurš frančus ir uzrunājis ar populistiskiem solījumiem, kas, daudzuprāt, var nenākt par labu Francijas nīkuļojošajai ekonomikai.

Nejaušs kandidāts

Ārpus Francijas par F. Olandu sāka runāt tikai pērn oktobrī pēc tam, kad viņš uzvarēja Sociālistu partijas priekšvēlēšanās un kļuva par tās kandidātu prezidenta vēlēšanās. Iepriekš tika prognozēts, ka sociālistu nominācija tiks bijušajam Starptautiskā Valūtas fonda vadītājam un N. Sarkozī senajam oponentam Dominikam Strosam-Kānam, tomēr tam pērn maijā svītru pārvilka ASV izvirzītās apsūdzības izvarošanas mēģinājumā. «F. Olanda nominācija nav nekas cits kā neiedomājami laimīga sakritība,» politologs Frederiks Savickis stāsta aģentūrai AFP.

F. Olands piedzima 1954. gada 12. augustā Francijas ziemeļu pilsētā Ruānā vidusšķiras ģimenē. Viņa tēvs zobārsts bija galēji labēju uzskatu piekritējs, tomēr Fransuā tuvākas šķita kreisās idejas.

1980. gadā viņš ar izcilību absolvēja prestižo Nacionālo administrācijas skolu, kur divus gadus iepriekš iepazinās ar Segolēnu Rojālu, kura 2007. gada Francijas prezidenta vēlēšanās kā sociālistu kandidāte piekāpās N. Sarkozī. Pārim, kas izšķīrās pēc nepilnu 30 gadu kopdzīves, ir četri bērni.

1981. gadā viņš neveiksmīgi kandidēja uz deputāta vietu Francijas parlamenta apakšpalātā jeb Nacionālajā asamblejā. Tomēr kāroto vietu ieguva 1998. gadā un kopš tā ir regulāri pārvēlēts.

1997. gadā F. Olands kļuva par Sociālistu partijas vadītāju un šajā amatā atradās līdz 2008. gadam, kad atkāpās, jo partijas vadība saņēma asu kritiku par S. Rojālas zaudējumu vēlēšanās. Partijas vadīšana ir viņa līdz šim augstākais politiskais amats, viņš nav ieņēmis ministra amatu, tādēļ daudzi šaubās par viņa spējām pieņemt svarīgus lēmumus.

Bīstami izteikumi

Daudzi Francijas iedzīvotāji izjūt personīgu nepatiku pret N. Sarkozī. Viņiem ir apnikusi prezidenta brīžiem augstprātīgā izturēšanās un uzkrītošā patmīlība, kas sevišķi izpaužas reizēs, kad N. Sarkozī sevi pasniedz kā vienu no galvenajiem eirozonas krīzes risinātājiem. F. Olands ir lieliski uztvēris vēlētāju noskaņojumu un padarījis šīs prezidenta vēlēšanas par referendumu pret N. Sarkozī. «Nākamajam valsts galvam ir jābūt pretstatam N. Sarkozī,» viņš paziņoja kādā priekšvēlēšanu pasākumā.

F. Olands tiek raksturots kā nosvērts un vienkāršs cilvēks. Līdz šim viņš uz darbu brauca ar motorolleru un neizvēlējās dārgu zīmolu apģērbus. Tomēr pirms Sociālistu partijas priekšvēlēšanām viņš nedaudz mainīja ārējo tēlu - notievēja par aptuveni desmit kilogramiem un sāka valkāt brilles ar plānākiem rāmjiem.

Ar pieticību viņš neizcēlās, bārstot priekšvēlēšanu solījumus. F. Olands ir paziņojis, ka palielinās nodokļus bagātajiem, paaugstinās sociālos izdevumus un radīs tūkstošiem darbvietu valsts mācību iestādēs. Tas ir pretrunā ar N. Sarkozī kursu, kas paredz apjomīgus budžeta tēriņu samazinājumus.

Trešdien F. Olands paziņoja, ka ievēlēšanas gadījumā jau nākamajā dienā Eiropas Savienības (ES) līderiem izplatīs vēstuli, kurā paudīs idejas Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Viņš jau agrāk izteicās, ka uzliks veto gada sākumā apstiprinātajam ES finanšu disciplīnas līgumam, ja tajā netiks atrunāti pasākumi ekonomikas attīstības veicināšanai.

Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete Dienai sacīja, ka F. Olanda izteikumi ir bīstami: «Ja viņš realizēs savus solījumus, tad tie var radīt satricinājumu, jo ES nav šķērsojusi krīzes burbuļojošos ūdeņus un nokļuvusi otrā krastā.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits