Pirmo reizi kopš referenduma vairums katalāņu vēlas reģiona palikšanu Spānijā

Aptauju veica valsts vadītais Socioloģisko pētījumu centrs laikā no 30.aprīļa līdz 6.maijam.

Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.

Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī toreizējais Katalonijas premjerministrs Karloss Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā un tagad stājušies tiesas priekšā apsūdzībās par dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

28.aprīlī Spānijā notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Katalonijas neatkarības centieni un referenduma izraisītās politiskās krīzes sekas tika apspriestas visu lielāko partiju priekšvēlēšanu kampaņās.

Aptauja liecina, ka pašreiz 48,6% katalāņu atbalsta reģiona palikšanu Spānijā, bet 47,2% vēlas Katalonijas neatkarību.

Lai gan neatkarības jautājums jau sen sašķēlis reģionu un visu valsti, aptaujās kopš 2017.gada jūnija vairums cilvēku atbalstīja Katalonijas atdalīšanos no Spānijas.

Savukārt Spānijas parlamenta vēlēšanās vairums katalāņu balsoja par partijām, kas iestājas par valsts vienotību. Vēlēšanās pagājušajā mēnesī partijas, kas atbalsta Katalonijas neatkarības ideju, reģionā ieguva mazāk kā 40% balsu.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess noraidījis ideju par neatkarības referenduma atkārtošanu, bet sacījis, ka ir atvērts dialogam ar separātistiem. Premjera pārstāvētie sociālisti parlamentā ir mazākumā un Sančesam var būt nepieciešama Katalonijas neatkarības nometnes palīdzība dzīvotspējīgas valdības izveidošanai.