Kā sacīja Polijas premjers, kamēr pie varas valstī būs viņa nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), "mēs nepieļausim nekādas migrācijas kvotas bēgļiem no Āfrikas, no Tuvajiem Austrumiem, arābiem, musulmaņiem vai vienalga kam, kas mums tiks uzspiesti".
Polija veiksmīgi risina lielāko bēgļu krīzi pēc Otrā pasaules kara, tviterī norādīja Polijas Eiropas lietu ministrs Šimons Šinkovskis vel Senks, izsakoties par 1,6 miljoniem kara bēgļu no Ukrainas.
"Mēs nepieņemsim absurdās idejas, kas mums tiek uzspiestas," pavēstīja ministrs.
Pret ES patvēruma politikas reformu plānu iebilst Polija, Ungārija, Malta, Slovākija un Bulgārija.
Lai pieņemtu lēmumu par bloka migrācijas politiku, dalībvalstu vienprātība nav nepieciešama. Pietiek ar kvalificēto vairākumu - vismaz 15 no 27 ES valstīm, kas veido vismaz 65% no ES iedzīvotāju skaita.
Arī Budapešta piektdien kritizēja vienošanos. Ungārijas iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Bence Rētvāri apsūdzēja Briseli, ka tā "ļaunprātīgi izmanto varu" un plāno "Eiropā katru valsti pārvērst par imigrācijas valsti par jebkuru cenu".
Ar jaunajiem plāniem ES iecerējusi sadalīt migrantus "ar spēku", viņš sacīja Ungārijas televīzijai.
ES neatzīst, ka Ungārija aizsargā ES ārējo robežu un atsakās segt attiecīgās 1,5 miljardu eiro izmaksas, sacīja Rētvāri, izsakoties par robežžogu, ko Ungārija 2015.gadā uzbūvēja uz robežas ar Serbiju.