Polijas premjerministrs Donalds Tusks sestdien paziņoja, ka Varšavas jaunās migrācijas politikas ietvaros plānots uz laiku apturēt patvēruma tiesības, jo tās ļaunprātīgi izmanto kaimiņvalstis Baltkrievija un Krievija. Tuska valdības jaunā stratēģija migrācijas jomā ir izpelnījusies koalīcijas partneru kritiku un salīdzinājumus ar PiS vadīto valdību, kas atradās pie varas Polijā līdz 2023.gadam.
PiS paziņoja, ka sāks vākt parakstus referendumam par tā dēvēto ES migrācijas paktu. Bijušais aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks, kurš pārstāv PiS, pirmdien privātajam radio "Wnet" sacīja, ka vajadzīgi 500 000 parakstu. "Mēs būsim aktīvi, mēs dosimies pie cilvēkiem, mēs lūgsim parakstus, un tas ir pareizais risinājums," uzsvēra politiķis.
Blaščaks norādīja, ka Tusks varētu sekot Ungārijas un Nīderlandes piemēram un pieprasīt, lai Poliju uz laiku izslēdz no ES migrācijas pakta. "Taču Donalds Tusks to nedara. Un, tā kā viņš to nedarīs, kā arī neatbalstīs mūsu referenduma priekšlikumu, tas nozīmē, ka viņš atkal krāpjas un mēģina atrast kaut kādu aizstājējteoriju [attiecībā uz tā dēvēto migrācijas krīzi]," viņš piebilda.
Jautāts par Tuska priekšlikumu uz laiku apturēt patvēruma tiesības, Blaščaks to pilnībā nenoraidīja, bet sacīja, ka "viss būs atkarīgs no šāda risinājuma efektivitātes". Tomēr viņš to uzskata par neefektīvu pieeju, jo tā prasītu denonsēt Polijas parakstītās starptautiskās konvencijas. "Vai mums vajadzētu denonsēt Ženēvas konvenciju? Vai to vēlas Donalds Tusks?" jautāja Blaščaks.
Viņaprāt, "problēma ir tā, ka cilvēki no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas šturmē Eiropu, un ES, kurā dominē Vācija, ir nolēmusi pieņemt migrācijas paktu un pārvietot šos cilvēkus no Vācijas uz citām ES valstīm". Viņš norādīja uz faktu, ka Vācija ir nosūtījusi atpakaļ tūkstošiem cilvēku, kas nelegāli šķērsojuši robežu, un puse no tiem ir ukraiņi.
2023.gada oktobrī pēc PiS ierosmes Polijā reizē ar parlamenta vēlēšanām notika referendums, kurā poļiem bija jāatbild uz četriem jautājumiem, no kuriem viens bija - vai viņi piekrīt uzņemt nelegālos imigrantus no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Taču referendumā nobalsoja tikai aptuveni 41% vēlētāju un tas tika atzīts par nenotikušu. Daudzi cilvēki atteicās balsot referendumā, jo uzskatīja, ka jautājumi ir neobjektīvi.
ES ministri 14.maijā vienojās par jauno ES migrācijas un patvēruma paktu. Polija neizmantoja savas veto tiesības, par ko bijušais PiS vides ministrs Mihals Voss kritizēja Tusku, sakot, ka premjeram pietrūcis drosmes izaicināt Eiropas Komisiju un Vācijas valdību. Tomēr Polijai nebija tiesību uzlikt veto, jo pakts tika pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu. Varšava un Ungārija bija vienīgās, kas iebilda pret paktu, taču ar to balsīm nepietika, lai paktu noraidītu.
Pakta pamatā ir obligātā solidaritāte, kas paredz, ka valsts var vai nu akceptēt noteiktu migrantu kvotu, vai arī sniegt finansiālu vai operatīvu ieguldījumu ES migrācijas pārvaldības sistēmā.
Tusks sestdien paziņoja, ka viņa valdība neplāno ievērot ES migrācijas noteikumus un ka "neviens viņam neuzspiedīs" tos īstenot.
"Mūsu tiesības un pienākums ir aizsargāt Polijas un Eiropas robežas. Par drošību ar nevienu netiks vestas sarunas. Tas ir uzdevums, kas ir jāizpilda. Un mana valdība šo uzdevumu paveiks," pirmdien platformā "X" paziņoja Tusks.