Kā pastāstījis fonda "Mare Liberum" un izpētes grupas vadītājs Marguss Kurms, kas savulaik vadīja katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisiju, projekta dalībnieki sākuši gatavošanos zemūdens pētījumiem, plānojot darbus, analizējot jūras dibena kartes un līdzšinējos materiālus.
Pēc viņa teiktā, pirmais uzdevums būs izpētīt un kartēt jūras dibenu prāmja nogrimšanas vietā ar daudzstaru sonāru. Pēc tam tiks veikta vraka apskate ar zemūdens robota palīdzību, lai varētu spriest par nogrimušā prāmja stāvokli un pārliecinātos, vai nekas netraucēs turpmākajam darbam. Ja nekādi traucēkļi netiks konstatēti, nakts maiņā darbu sāks otrā zemūdens robotu komanda, kuras uzdevums būs fotogrammetriski skenēt prāmja bojājumus.
"Mare Liberum" rīkotajā ekspedīcijā piedalās 43 cilvēki. 18 no viņiem ir pētniecības kuģa "Sentinel" apkalpes locekļi, seši - žurnālisti, bet pārējie ekspedīcijas dalībnieki plānos un veiks zemūdens darbus.
Vācijas kuģniecības "RS Offshore" kuģis paredzēts zemūdens pētniecības darbiem un aprīkots ar dažādiem hidrolokatoriem, tajā ir divas zemūdens robotu komandas, četri ūdenslīdēji ar visu nepieciešamo aprīkojumu, kā arī dažādas palīgiekārtas un mērinstrumenti.
Iegūtos materiālus analizēs doktors Andžejs Jasjonovskis no Singapūrā bāzētā uzņēmuma "SophusQuorum", kas specializējies jūras katastrofu ekspertīzē. Jasjonovskis iepriekš jau saskāries ar "Estonia" traģēdijas izmeklēšanu, pārstāvot zinātnisko konsorciju SSPA, kas darbojās no 2005. līdz 2008. gadam un veica izpēti Zviedrijas valdības pasūtījumā.
Pētījuma rezultāti jāapkopo līdz pavasarim.
Līdztekus zemūdens pētījumiem un materiālu zinātniskajai analīzei projektā paredzētas arī intervijas ar dažiem katastrofā izdzīvojušajiem. Izveidots arī prāmja priekšējā viziera trīsdimensiju modelis, kas ļauj tā bojājumus pētīt attālināti.
Ekspedīcijas laikā apkopotā informācija, kā arī fotogrāfijas un video tiks publicēti SA "Mare Liberum" tīmekļa vietnē www.mare-liberum.ee.
Ekspedīciju ar "Mare Liberum" starpniecību finansē dažādi sponsori no Zviedrijas un Igaunijas, lielākais no tiem ir mediju uzņēmums "Postimees Grupp". Projektu līdzfinansē organizācija SEA.
"Mare Liberum" ir fonds, kas dibināts šī gada jūlijā pēc upuru tuvinieku iniciatīvas.
Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.
Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.
Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.
Kurms intervijās Igaunijas medijiem gan izteicis pieņēmumu, ka katastrofu varēja izraisīt sadursme ar kādu Zviedrijas zemūdeni.