"Eiropiešu, tostarp franču, armijas atrodas Mali, lai atsistu jebkādu islāmistu virzīšanos uz dienvidiem," sacīja anonīmā amatpersona. "Mēs neatklāsim viņu skaitu, nedz to bāzēšanās vietu, nedz to, kāds ir viņu bruņojums." "Viņi ir šeit. Mēs pateicamies šīm valstīm, kas sapratušas, ka mums jātiek galā ar teroristiem," piebilda AFP informācijas avots.
Arī Francijas prezidents Fransuā Olands piektdien apstiprināja, ka franču karavīri devušies uz Mali, lai Mali valdības spēkiem palīdzētu cīņā pret islāmistu nemierniekiem. "Operācija ilgs tik ilgi, cik būs nepieciešams," teikts Elizejas pils izplatītajā īsajā paziņojumā. Tajā gan nav minēts, cik liels skaits Francijas militārpersonu ir iesaistīts operācijā Mali.
Savukārt vārdā neminēts avots armijā aģentūrai AFP apstiprināja, ka "mūsu uzbrukums ir sācies". "Mērķis ir atgūt kontroli pār Konnas pilsētu un no turienes doties tālāk," viņš piebilda, norādot, ka uzbrukumā tiek izmantotas "draudzīgo valstu militārās lidmašīnas".
Nemiernieki ne tikai savā kontrolē sagrābuši Konnu, bet arī pārvietojuši aptuveni 1200 kaujiniekus uz 20 kilometrus attālo Mopti, kas ir stratēģiski nozīmīga pilsēta uz robežas starp nemiernieku un valdības kontrolētajām teritorijām. Tikmēr Francija mudinājusi savus pilsoņus nekavējoties doties prom no Mali.
Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns sazinājies ar savu ASV kolēģi Leonu Panetu un piektdien plāno pārrunāt situāciju Mali arī ar Lielbritānijas un Vācijas aizsardzības ministriem. Mali valdība ceturtdien lūdza ANO un Francijs palīdzību cīņā pret islāmistiem.
ANO Drošības padome ceturtdien rīkoja ārkārtas sarunas, vairojoties starptautiskās sabiedrības bažām par Mali radikālo islāmistu kaujinieku panākumiem. Francijas prezidents Fransuā Olands uz Mali lūgumu reaģēja piektdien, norādot, ka Parīze ir gatava palīdzēt saskaņā ar ANO mandātu.
ANO Drošības padome atbalstījusi aptuveni 3000 karavīru lielu afrikāņu spēku nosūtīšanu uz Mali, taču šie spēki būs gatavi misiju sākt ne agrāk kā septembrī. Tas pastiprinājis spiedienu uz Franciju, un Olands atzinis, ka situācija kļuvusi kritiska. "Viņi cenšas dot fatālu triecienu valsts eksistencei," sacīja Olands. "Francija, tāpat kā tās partneri Āfrikā un visa starptautiskā sabiedrība, to nevar pieņemt. Mēs esam nolēmuši, ka Francija kopā ar saviem partneriem bez kavēšanās reaģēs uz Mali varasiestāžu lūgumu." "Mēs to darīsim, stingri ievērojot ANO Drošības padomes rezolūcijas, un esam gatavi apturēt teroristu uzbrukumu, ja tas turpināsies," piebilda Francijas prezidents.
Mali pagaidu prezidents Dionkunda Traore trešdien Parīzē tiksies ar Olandu. Savukārt piektdien Traore plāno uzrunāt Mali tautu. Mali islāmistu panākumi raisījuši bažas, ka šī valsts varētu kļūt par drošu patvērumu teroristiem, kuri varētu rīkot uzbrukumus Rietumeiropai. "Francūži uzskata, ka Sāhelā notiekošais rada reālus drošības draudus Francijai un Eiropai," skaidro Drošības pētījumu institūta izpilddirektors Džekijs Siljē.
Kā AFP atklāja aculiecinieki, ceturtdien armijas bāzē Mali ar gaisa transportu nogādāti ārvalstu karavīri un bruņutehnika. Gaisa transports ar ārvalstu karavīriem un bruņojumu ieradies Sevares armijas bāzē Mali vidienē netālu no Konnas pilsētas, kuru ceturtdien sagrābuši islāmistu karotāji, pastāstīja liecinieki.
Mali tuaregu nemiernieki un citas separātistu kustības, kā arī kaujinieku grupējumi, kas saistīti ar Al Qaeda, izmantoja martā notikušo apvērsumu, lai sagrābtu savā kontrolē Mali ziemeļus, kur islāmisti kopš tā laika ieviesuši nežēlīgu šariata režīmu.