Ministrs, runājot par Somijas un Zviedrijas ārlietu ministru dalību diskusijās, skaidroja, ka neatminas līdzīgu formātu, nosaucot to par novitāti. Viņš arī prognozēja, ka norisināsies interesantas diskusijas par to, kā veidosies alianses sadarbība ar šīm valstīm līdz Varšavas samitam, kā arī pēc tā.
"Prognozēju, ka mēs redzēsim vēl ciešāku praktisko sadarbību militārajā jomā. Šīm valstīm ir arī liela interese par cīņu ar hibrīdkara elementiem," izteicās Rinkēvičs, atzīstot, ka tas ir "solis uz priekšu".
Taujāts, kā tieši Somija un Zviedrija varētu atbalstīt NATO, tostarp Baltijas valstis, politiķis atgādināja, ka minētajām valstīm ir liela pieredze NATO vadītajās operācijās, kā arī gaidāma vēl ciešāka sadarbība dažādās militārajās mācībās, informācijas apmaiņā un "daudzos praktiskos jautājumos".
Viņš arī izteicās, ka Somija un Zviedrija labi apzinās, cik radikāli mainījusies drošības situācija Eiropā. "Mēs nediskutējam, vai NATO paplašināšanās notiks šajā reģionā, jo tā tomēr ir viņu pašu diskusija," sacīja ministrs.
LETA jau vēstīja, ka vēl pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes kāda augsta ranga alianses amatpersona žurnālistiem atzina, ka NATO pašlaik intensīvi spriež par lielāku sadarbību starp NATO un Zviedriju, kā arī Somiju.
"Mēs ļoti labi apzināmies, ka ir reģions, kurš ir pakļauts nozīmīgam Krievijas politiskajam spiedienam. Tāpat novērojams Krievijas militārās intensitātes pieaugums Baltijas jūrā un gaisa telpā," sacīja NATO amatpersona.
Slēgtā sanāksmē, kas norisinājās NATO galvenajā mītnē Briselē, alianses pārstāvis uzsvēra, ka šajā gadījumā runa nav par Zviedrijas un Somijas ciešāku tuvināšanos aliansei, bet gan par lielāku sadarbību.
"Tas nodrošinās Baltijas valstu aizsardzību. Somija un Zviedrija nevarēs stāvēt malā," sacīja pārstāvis, piebilstot, ka par to vēl ir gaidāmas diskusijas ar attiecīgo valstu pārstāvjiem.