Makrons nesen panāca darba tirgus reformu pieņemšanu, pret kurām asi noskaņotas arodbiedrības un kreisie politiķi.
Uz streiku un demonstrācijām aicinājušas deviņas arodbiedrības, kas pārstāv 5,4 miljonus valsts sektorā strādājošo, kuri aicināti parādīt savu neapmierinātību ar Makrona centieniem reformēt valsts sektoru.
Šis ir jau ceturtais protestu raunds, kuru mērķis ir pārliecināt prezidentu atteikties no reformu plāniem.
Francijas otras lielākās arodbiedrības CFDT vadītājs Lorāns Beržē biznesa laikrakstam Les Echos norādīja, ka valsts sektorā strādājošie cieš no tā, ka tiek uztverti kā slogs budžetam, nevis labuma nesēji.
Pievienojoties protestētājiem, slimnīcu arodbiedrības pirmo reizi kopš 2009.gada aicinājušas medicīnas darbiniekus streikot.
Streiki skars arī skolas, kā arī dzelzceļa un gaisa satiksmi.
Atcelti 30% no lidojumiem uz un no Parīzes, kā arī citām lielākajām pilsētām.
Šī ir pirmā reize desmit gadu laikā, kad visas deviņas valsts sektorā strādājošo arodbiedrības nākušas klajā ar kopīgu aicinājumu uz streiku.
Kreisie kritiķi dēvē Makronu par "bagātnieku prezidentu", kura politika orientēta uz izmaksu samazināšanu un uzņēmējdarbības atbalstīšanu. Viņš arī izpelnījies asu kritiku par apvainojumiem strādniekiem.
Tomēr Beržē un citu arodbiedrību līderu domas dalās jautājumā par to, kā reaģēt uz Makrona reformām darba likumos.
Arodbiedrība CGT, kas atbalsta stingru nostāju, un galēji kreisā partija La France Insoumise (Nepakļāvīgā Francija) pagājušajā mēnesī noorganizēja trīs demonstrācijas, iestājoties pret reformām, kas atvieglos darba devējiem darbinieku atlaišanu un līgumu slēgšanu ar darbiniekiem uzņēmuma līmenī.
Tomēr uz šīm demonstrācijām nesapulcējās tik liels skaits cilvēku kā protestos pret darba tirgus reformām 2016.gadā.
CGT un La France Insoumise līderis Žans Liks Melanšons cer, ka šis streiks piešķirs jaunu sparu protestiem un pamudinās tiem pievienoties arī citas grupas, kas ir neapmierinātās ar prezidenta politiku.
Pēdējā mēneša laikā protestējuši arī pensionāri un kravas automašīnu vadītāji. Neapmierinātību paudušas arī reģionālās valdības, kurām samazināts finansējums.
Sabiedriskās domas pētniecības institūta IFOP pārstāvis Frederiks Dabī norāda, ka valsts sektora darbinieki jūtas kā upurjēri. Pēc Makrona atbalstīšanas prezidenta vēlēšanās, tagad viņiem ir sajūta, ka tieši viņiem nākas maksāt par valdības politiku.