Eiropas lielākajā ekonomikā valda bažas par energoresursu trūkumu bez dabasgāzes piegādēm no Krievijas, tādēļ Vācija meklē alternatīvas un Šolcs pat pieļāvis iespēju neslēgt atlikušās Vācijas atomelektrostacijas (AES).
Stāvot līdzās turbīnai, kas atrodas Vācijas kompānijas "Siemens Energy" ražotnē Mīlheimā pie Rūras, Šolcs paziņoja, ka tā ir "pieejama un darbojas", kā arī "nav iemesla, kādēļ piegāde nevarētu notikt".
Vācijas kanclers apstiprināja, ka turbīnai ir visas nepieciešamās atļaujas eksportam no Vācijas uz Krieviju, un gāzesvada operatoriem atliek tikai sniegt visu vajadzīgo muitas informāciju tās transportēšanai uz Krieviju.
Šolcs uzstāja, ka, ierobežojot gāzes piegādes, Maskava pasaulei sniedz "sarežģītu vēstījumu", radot šaubas, vai Krievija ievēro savas saistības.
Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" trešdien paziņoja, ka turbīnas piegāde nav iespējama sakarā ar Krievijai noteiktajām sankcijām.
"Sankciju režīmi Kanādā, Eiropas Savienībā un Lielbritānijā, kā arī pretrunas pašreizējā situācijā attiecībā uz "Siemens" līgumsaistībām piegādi padara neiespējamu," teikts "Gazprom "paziņojumā.
Šolcs trešdien arī atzina, ka "būtu saprotami" neslēgt atlikušās trīs Vācijas AES, lai gan jau ilgstoši plānots to darbību apturēt.
"Runājot par enerģijas piegādēm Vācijā, pēdējās trīs kodolstacijas ir piemērotas tikai elektrības ražošanai, un tikai mazai tās daļai," paskaidroja Vācijas kanclers. Trīs AES spēj saražot 6% no Vācijas elektrības patēriņa.
Vācijas valdība ir paziņojusi, ka pēc nacionālā elektrības tīkla jaunā stresa testa rezultātu saņemšanas lems, vai pakāpenisku atteikšanos no AES īstenot iepriekš paredzētajos termiņos.
Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti un koalīcijas partneri no zaļajiem ir skeptiski noskaņoti par iespējamu kodolenerģijas saglabāšanu, bet liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) atbalsta AES darbības pagarināšanu.
Vācija jau ir atjaunojusi ogļu spēkstaciju darbību un pirmās no tām jau "piegādā elektrību tīklam", trešdien apstiprināja Šolcs, piebilstot, ka Vācijai ir jāgatavojas "grūtiem laikiem".
Jau vēstīts, ka Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" no 27.jūlija samazināja piegādi pa "Nord Stream" līdz piektdaļai cauruļvada jaudas, kā ieganstu minot, ka jāremontē kompresoru stacijas turbīna, bet vēl nav saņemta cita Kanādā izremontēta turbīna. Šīs turbīnas remonts tika veikts kompānijas "Siemens Energy" meitasuzņēmumā Kanādā.
Sākumā šis turbīnas nogādāšana atpakaļ kavējās Krievijai noteikto sankciju dēļ, taču 17.jūlijā Kanādas valdība atļāva izņēmumu sankciju režīmā un tūlīt pēc tam turbīna ar lidmašīnu tika aizvesta uz Vāciju. No turienes turbīna jānogādā kompresoru stacijā "Portovaja" Ļeņingradas apgabalā, taču Krievija kavējas izsniegt ievešanas dokumentus.
Jūnija vidū "Gazprom" samazināja piegādi pa "Nord Stream" līdz 40% cauruļvada jaudas, apgalvojot, ka tas tiek darīts tāpēc, ka sankciju dēļ kavējas turbīnas saņemšana no Kanādas. Vācijas amatpersonas uzsvērušas, ka šāds Krievijas lēmums pieņemts politisku, nevis tehnisku iemeslu dēļ, jo Rietumvalstis atbalsta Ukrainu ar ieroču piegādēm un sankcijām Maskavai.