Trīs gadus pēc MH17 katastrofas upuru tuvinieki aizvien gaida atbildes

"Ir dzīve pirms 2014. gada 17. jūlija, un ir dzīve pēc 2014. gada 17. jūlija," par traģisko pavērsienu savā dzīvē Al Jazeera stāsta katastrofas upuru tuvinieku organizācijas Nīderlandē prezidents Everts van Zeitvelds, kurš pats traģēdijā zaudēja divus bērnus un sievas vecākus: "Trīs gadi citiem ir ilgs laiks, mums tas ir gluži kā vakar. Laiks apstājās 2014. gada 17. jūlijā. Viss ir vienkārši - mūsu tuviniekus nogalināja, un slepkavas ir uz brīvām kājām. Viņi jāapcietina, viņiem jāstājas tiesas priekšā un jāsaņem sods." 

Jāatgādina, ka Bellingcat vēl krietni pirms oficiālās izmeklēšanas grupas paziņojuma nāca klajā ar informāciju, ka MH17 tik tiešām tika notriekta ar Buk zeme-gaiss tipa raķeti, kura izšauta no prokrievisko separātistu kontrolētas teritorijas, bet pati raķešu iekārta Ukrainas austrumos ievesta no Krievijas. Pērn 28. septembrī šo informāciju oficiālā paziņojumā apstiprināja arī Nīderlandes vadītā Apvienotā izmeklēšanas grupa (JIT). 

Katastrofas trešajā gadadienā Bellingcat vietnē arī publiskots 73 lappušu garš ziņojums, kur apkopoti līdz šim žurnālistu savāktie un analizētie fakti par notikumu gaitu. 

Bellingcat secināja, ka laika posmā no 2014. gada 23. līdz 25. jūnijam Krievijas bruņoto spēku 53. pretgaisa raķešu brigāde nogādāja transportlīdzekļus tiešā Krievijas-Ukrainas robežas tuvumā, tostarp tur tika izvietots raķešu komplekss Buk 332. 17. jūlijā minētā raķešu sistēma jau bija Ukrainas teritorijā, kad no rīta fiksēta Doņeckā. Pēcāk raķešu sistēma ar treilera palīdzību caur separātistu kontrolēto teritoriju nogādāta Sņižnes pilsētā. Raķešu sistēmu pārvadāja Volvo markas spēkrats, bet to pavadīja trīs tā dēvētās Doņeckas tautas republikas kaujinieku vadītas automašīnas - tumši zils Volkswagen mikroautobuss, Toyota RAV4 un UAZ-469.

Tad Buk 332 turpināja ceļu pastāvīgi, līdz nonāca līdz pozīcijām, no kurām attiecīgi izšauta raķete, kas nesa nāvi 298 cilvēkiem. 18. jūlija rītā tas pats Buk 332 nofilmēts, dodoties uz austrumiem cauri separātistu kontrolētajai Luhanskai. Pārtvertas sarunas liecina, ka drīz vien pēc šī video uzņemšanas mobilais raķešu komplekss jau atkal nogādāts Krievijā.

Četras dienas pēc notikuma Krievijas Aizsardzības ministrija nāca klajā ar safabricētu un maldinošu informāciju gan par reisa MH17 maršrutu, gan radaru datiem, gan par informāciju par to, kur patiesībā it kā esot nofilmēts Buk 332, šos paziņojumus papildinot ar nenosakāma datuma un rediģētiem satelītattēliem. Krievijas valstij piederošais militārās tehnikas koncerns Almaz-Antey nāk klajā ar datiem, kuri nesakrīt ne ar liecinieku teikto, ne publiski pieejamo informāciju, ne Nīderlandes Drošības padomes ekspertu situācijas vērtējumu. Līdz šim nav publiskota pārbaudāma un ticama informācija, ka incidenta brīdī minētajā reģionā atrastos kāds darba kārtībā esošs Ukrainas bruņoto spēku Buk raķešu komplekss. Bellingcat secina, ka vienīgais ticamais variants ir - raķeti, visticamāk, cerot notriekt Ukrainas gaisa spēku lidmašīnu, 2014. gada 17. jūlijā izšāva Krievijas bruņoto spēku 53. pretgaisa raķešu brigādes Buk 332. 

Tomēr, par spīti trīs gadus ilgušajai izmeklēšanai, aizvien nav zināmi iespējamo vaininieku vārdi, kas rada neapmierinātību upuru tuvinieku vidū. Bellingcat Nīderlandes prokuratūrai jau vairāk nekā pirms gada, 2016. gada janvārī, iesniedza sarakstu ar 20 Krievijas karavīru vārdiem, norādot, ka tieši šie cilvēki varētu būt iesaistīti raķetes palaišanā - sākot no Buk 332 nogādāšanas Ukrainā līdz pat raķetes izšaušanai. Līdz šim Apvienotā izmeklēšanas grupa nav nākusi klajā ar aizdomās turēto vārdiem.

Bellingcat vietnes vadītājs Eliots Higinss atzinis, ka sākotnēji par Apvienotās izmeklēšanas grupas vilcināšanos juties vīlies, taču nu samierinājies, ka izmeklēšanas process būs ilgs un mokošs: "Mēs sapratām, ka viņiem (JIT) ir dota tikai viena iespēja, un viss jāizdara pareizi." 

Van Zeitvelds arī ir pārliecināts, ka izmeklētāji dara visu, kas viņu spēkos, lai vainīgos sauktu pie atbildības, taču uzsver - upuru tuvinieki vēlas saņemt regulāru informāciju par izmeklēšanas gaitu un panākto progresu. "Mums kā upuru tuviniekiem nav pacietības gaidīt uz Nīderlandes prokuratūras vai JIT valstu rīcību. Viņiem mums jādemonstrē, ka tiek sperti soļi (lai vainīgos notiesātu), citādi mūsu nepacietība pieaugs." 

Ar ierakstu vietnē Twitter atbalstu Nīderlandes vadītajai izmeklētāju grupai paudis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).

ASV dzimušais aviācijas nozares advokāts Džeroms Skiners, kurš pārstāv katastrofas upuru tuvinieku apvienību Austrālijā, Jaunzēlandē un Malaizijā, atbildību par notikušo pieprasa tieši no Krievijas prezidenta Vladimira Putina. "Vai jūs tiešām uzskatāt, ka jums nav jāatbild to 80 bērnu, kas atradās lidmašīnā, ģimeņu priekšā? Un kā ar pārējiem? Vai jūs redzējāt lelles, krāsojamās grāmatas un rotaļlietas postažā pēc katastrofas? Mani klienti ir gaidījuši trīs gadus, Putina kungs. Aizvien neviens neuzņemas atbildību. Jūs esat vienīgais cilvēks, kurš var to labot," atklātā vēstulē Putinam rakstījis Skiners, kurš pret Krieviju un Putinu iesniedzis prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, cerot piedzīt 330 miljonus ASV dolāru.

Jāatgādina, ka par spīti pierādījumiem par Krievijas iesaisti lidmašīnas notriekšanā, Kremlis aizvien noraidījis jebkādu saistību ar notikušo.