Tuvinās Grieķijas defolts

Rezultātā starptautisko aizdevēju sarunas ar Grieķiju notiek pārāk lēni, lai gan valstij nauda nepieciešama faktiski nekavējoties, raksta Dienas Bizness.Jāteic, ka, Grieķijas drāmai turpinoties, samērā būtiski pamainījies arī lielas daļas finanšu tirgus dalībnieku bāzes scenārijs saistībā ar to, kāda būs šīs valsts nākotne. Vēl nesen lielākā daļa spriedumu bija par to, vai šī valsts izstāsies no eirozonas, bet tagad arvien vairāk tiek runāts par to, kad tas varētu notikt. Tādējādi samērā atklāti tiek jau spriests par Grieķijas defolta un izstāšanās no eirozonas ietekmes mazināšanu uz pārējo reģiona tautsaimniecību.Jebkurā gadījumā, vismaz pašlaik, šķiet, nostiprinās viedoklis, ka situācija Grieķijas krīzes ziņā, pirms tā kļūs cerīgāka, būs krietni drūmāka. Kā galējais termiņš, kad Grieķijai jāsaņem papildu nauda, tiek minēts 11.maijs (Grieķijai 12.maijā Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) būtu jāatdod 780 miljoni eiro un jāspēj izmaksāt algas valdības darbiniekiem un pensijas).Valdot šādam fonam, The Wall Street Journal citē vairākus eirozonas politikas noteicējus, kuri nevēlējās atklāt savu vārdu. Tie norāda, ka starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros Grieķijai ir jānonāk pie budžeta pārpalikuma. Tomēr, ņemot vērā visus Grieķijas valdības sniegtos priekšlikumus, vēlamais pārpalikums pārvēršoties par budžeta deficītu 10 līdz 15% apmērā laikā, kad valsts parāds jau tā ir milzīgs. Minētie politikas noteicēji norāda, ka Grieķijai pie šādiem "fantastiskiem cipariem" nav cerību saņemt naudu ne no Eiropas aizdevējiem, ne SVF. Savukārt Grieķijas valdības pārstāvji norāda, ka negrasās pārkāpt saviem vēlētājiem dotos solījumus un nesamazinās ne algas, ne pensijas, ne arī cels nodokļus.Visu rakstu lasiet laikraksta _Dienas Bizness _otrdienas, 21.aprīļa, numurā!