Berlīni un citas Eiropas galvaspilsētas ir satraukuši jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas laikā izteiktie paziņojumi, ka Vašingtonas sabiedrotie nepilda savas finansiālās saistības pret NATO, kā arī jau pēc ievēlēšanas izteiktais atzinums, ka Transatlantiskā alianse esot "novecojusi".
Tiesa gan, gan jaunā ASV administrācija, gan pats Tramps pēdējo nedēļu laikā centušies apliecināt saviem Eiropas sabiedrotajiem, ka joprojām saglabā savu uzticību NATO.
Fon der Leiena atzina, ka Vācijai, kas aizsardzībai tērē mazāk nekā NATO pieprasītos divus procentus no sava iekšzemes kopprodukta, nepieciešams palielināt bruņotajiem spēkiem atvēlētos līdzekļus.
"Domāju, tā ir godīga prasība," sacīja ministre. "Ja mēs vēlamies kopīgi tikt galā ar krīzēm pasaulē, tostarp cīnīties pret terorismu, kā arī radīt aliansei stingru pamatu, katram jāmaksā sava daļa."
Viņa žurnālistiem arī pavēstīja, ka ar prieku pieņēmusi Matisa piedāvājumu padziļināt stratēģisko dialogu starp abām valstīm.
Savukārt ASV aizsardzības ministrs atkārtoti pauda Vašingtonas nepārprotamo un dziļo uzticību NATO.
Fon der Leiena uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm jāsaglabā vienotība, norādot, ka "ir ļoti svarīgi runāt vienā balsī".
Viņa piebilda, ka bijusi vienisprātis ar Matisu, ka daudzas globālās problēmas, tostarp Sīrijas karu, nav iespējams atrisināt bez Krievijas līdzdalības, taču uzsvēra, ka Maskavai ir jāievēro starptautiskās tiesības un citu suverēno valstu robežas.
Abi ministri vienojās, ka arī "turpmāk jārīkojas no spēka pozīcijām", lai mēģinātu pie sarunu galda atrisināt domstarpības ar Maskavu.
Fon der Leienas saruna ar Matisu ilga aptuveni stundu, uz pusi ilgāk nekā bija paredzēts.
Viņa bija pirmā kādas Eiropas valsts aizsardzības ministre, kas apmeklēja savu jauno ASV kolēģi Pentagonā.
Stājoties amatā