Tas attieksies arī uz sīriešiem, kam līdz šim pietika iesniegt vien rakstisku pieteikumu.
"Esmu atzinis par nepieciešamu no jauna ieviest visu bēgļu un patvēruma meklētāju individuālu izvērtēšanu neatkarīgi no valsts, no kuras tie ieradušies," preses konferences laikā paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs.
Stingrāka kontrole tiek pamatota ar drošības apsvērumiem un nepieciešamību noskaidrot patvēruma meklētāju identitāti. Atbalsts šim viedoklim pieauga pēc tam, kad noskaidrojās, ka daži no slepkavām, kas pagājušajā mēnesī pastrādāja teroraktus Parīzē, Eiropā ieradušies nelegālo imigrantu straumes aizsegā. Arvien biežāk izskan arī ziņas, ka daļa no tā saucamajiem bēgļiem izmanto viltotas Sīrijas pases.
Tajā pašā laikā kritiķi apgalvo, ka individuālās pārbaudes ieraušot patvēruma meklētājus nebeidzamā birokrātijas ciklā.
Federālā imigrācijas komisāre Aidana Ezguza norādīja, ka patvēruma procedūra būtu jāpaātrina, taču pat viņa bija spiesta atzīt, ka "nepieciešams arī rūpīgāk izvērtēt patvēruma pieprasītājus no Sīrijas, Eritrejas un Irākas, kad tiek pārbaudīta identitāte".
Ministri ceturtdienas sanāksmē arī vienojās par vairuma afgāņu repatriāciju. Šobrīd afgāņi Vācijā ir otra lielākā patvēruma meklētāju grupa aiz sīriešiem.
"Repatriācija uz drošām zonām Afganistānā principā ir atļauta," pavēstīja de Mezjērs.
Tikmēr imigrantu tiesību aizstāvju organizācijas Pro Asyl vadītājs Ginters Burkhards paziņojis, ka cilvēku nosūtīšana atpakaļ uz konflikta plosīto Afganistānu esot "bezatbildīga".
Iekšlietu ministru sanāksmē tomēr pagaidām netika atrisināts jautājums par sīriešu ģimeņu apvienošanos, un de Mezjērs norādīja, ka to vēl nepieciešams apspriest federālajā valdībā.
Kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - uzstāj, ka ģimeņu apvienošanās ir jāierobežo, kamēr viņu koalīcijas partneri - sociāldemokrāti (SPD) - pret šo ieceri joprojām izturas skeptiski.
Kā vēsta avoti valdībā, līdz šim Vācijā šogad jau reģistrēti 950 000 patvēruma meklētāju.