Lai gan Berlīne oficiāli to saista ar tehniskām problēmām, tiek uzskatīts, ka patiesais cēlonis ir Ankaras reakcija uz protestiem, kas pēdējo nedēļu laikā pārņēmuši Turciju. Berlīnes nostāja pagājušajā nedēļā novedusi pie Vācijas un Turcijas attiecību saspīlējuma, un starp Berlīni un Ankaru notikusi asu vārdu izmaiņa. Abas puses arī izsaukušas paskaidrojumu sniegšanai pretējās puses rezidējošos vēstniekus.
Turcijas jautājums ieņēmis arī galveno vietu ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kas pirmdien sākas Luksemburgā. Vācijai zināmu atbalstu izrāda Austrija un Nīderlande, kamēr citas dalībvalstis iebilst pret tās nostāju. Tomēr nav sagaidāms, ka galīgais lēmums varētu tikt pieņemts agrāk kā otrdien.
"Mēs nevaram ignorēt to, kas notika pagājušajā nedēļā," norādīja Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle. Taču acīmredzami mīkstinot savu iepriekšējo nostāju, viņš piebilda: "Mēs apzināmies savu atbildību pret ilgtermiņa stratēģisko attīstību attiecībā uz Turciju."
Vestervelle pavēstīja, ka nedēļas nogalē viņš ticies ar Turcijas ārlietu ministru Ahmetu Davutoglu, un pauda cerību, ka Luksemburgas sarunās izdosies panākt "vienotu nostāju ar mūsu Eiropas partneriem". "Vācija strādā pie kompromisa, kas attiecas uz 22.sadaļas atvēršanu. Vestervelle padomes kuluāros tiekas ar daudziem Eiropas un Turcijas partneriem," pavēstīja kāds avots Vācijas valdībā. Lai atvērtu jebkuru no sarunu sadaļām nepieciešama visu dalībvalstu vienprātīga piekrišana.
Atbildot uz jautājumu, vai ES varētu mainīt savu politiku, reaģējot uz protestu nežēlīgo apspiešanu Turcijā, Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts sacīja: "Nē. Eiropas Savienība ir stratēģisks veidojums, kas īsteno stratēģisku politiku. Mūs neietekmē īstermiņa lietas."