Tā norādīja, ka no gāzes izmantošanas enerģijas ražošanā atteiksies "ar iespēju uz ilgāku laiku saglabāt ogļu spēkstacijas kā drošības rezervi".
Ogļu spēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšana "var tikt apturēta līdz tālākam paziņojumam", informēja Vācijas valdība, norādot, ka "ideālā gadījumā" tiks izpildīts sākotnējais plāns no oglēm valsts enerģētikā pakāpeniski atteikties līdz 2030.gadam.
Vācijas valdības koalīcija, ko veido sociāldemokrāti (SPD), zaļie un brīvie demokrāti (FDP), plānoja tuvāko gadu laikā atteikties no ogļu izmantošanas, cenšoties līdz 2045.gadam panākt valsts klimata neitralitāti.
Tomēr enerģētikas pāreja uz videi draudzīgākiem energoresursiem īslaicīgi tika balstīta uz lielāku gāzes importu, kamēr tiek paplašināta atjaunīgo energoresursu infrastruktūra.
Krievijas sāktais karš Ukrainā krasi mainījis iepriekš plānoto, jo 55% gāzes Vācija importē no Krievijas un atkarība no Krievijas energoresursiem ir Rietumvalstu Ahileja papēdis centienos sodīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par iebrukumu Ukrainā.
Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks no Zaļo partijas pat sācis meklēt ogļu piegādātājus, lai nodrošinātu valsts energorezerves.
Rietumvalstīs arvien pieaug aicinājumi noteikt pilnīgu embargo energoresursu importam no Krievijas, tomēr līdz šim Vācija ir bijusi atturīga, bažījoties par Eiropas lielākās ekonomikas stāvokli.
Putins trešdien paziņoja, ka turpmāk "nedraudzīgajām valstīm", arī Eiropas Savienībai, par Krievijas gāzi jāmaksā rubļos. Vācija norādījusi, ka tas ir piegāžu līguma pārkāpums.
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien ieradies Briselē, lai piedalītos vairākos samitos, kur cita starpā gaidāmas sabiedroto sarunas arī par enerģētisko drošību.