Laikraksts Diena otrdien ziņo, ka Vācijas parlamenta abas palātas, Bundestāgs un Bundesrāts, un federālā valdība jau 2001. gadā iesniedza Konstitucionālajā tiesā lūgumu aizliegt NPD. Taču 2003. gadā Konstitucionālā tiesa nolēma beigt šā jautājuma izskatīšanu, jo atklāja, ka Konstitūcijas aizsardzības biroja aģenti ir ne tikai vākuši informāciju par partijas aktivitātēm, bet iefiltrējušies tās vadībā. Tāpēc iznāca, ka valsts iefiltrēto aģentu personā pati radīja darbības, kuras vēlas aizliegt.
2013. gadā Bundesrāts iesniedza jaunu lūgumu aizliegt NPD darbību. To Konstitucionālā tiesa izskatīs šonedēļ. Iefiltrētie aģenti šoreiz ir "deaktivizēti", tāpēc savāktā informācija par partijas darbību tiek uzskatīta par neatkarīgi un brīvi savāktu.
Aizlieguma kritiķi gan uzskata, ka Bundesrātam neizdosies pierādīt, ka partijas darbība rada draudus valsts pamatlikumā noteiktajai demokrātijas pamatkārtībai.
Vācijas pēckara vēsturē aizliegtas divas partijas. 1952. gadā - Sociālistiskā Reiha partija par nacionālsociālisma ideju paušanu un 1957. gadā - Vācijas Komunistiskā partija par aicinājumiem ar revolūciju gāzt valdību.