"Bažas par lēta darbaspēka pieplūdumu no jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā nav piepildījušās, neraugoties uz vācu arodbiedrību un politiķu bažām," norāda izdevums.
Pēc avīzē sniegtās informācijas, Vācijas spēcīgās ekonomiskās augšupejas dēļ valstī iebrauc arvien vairāk augstas kvalifikācijas strādājošo no Spānijas un Polijas, bet zemas kvalifikācijas darbinieki no Austrumeiropas labāk izvēloties palikt mājās.
WAZ norāda, ka Eiropas dienvidu valstīs esot liela interese par strādāšanu augstas kvalifikācijas profesijās Vācijā, ko apliecinot tas, ka ir krasi palielinājies pieprasījums pēc vācu valodas apmācības kursiem. "Daudzi spāņu inženieri tagad mācās vācu valodas kursos, jo viņiem Vācijā ir labas iespējas," avīzei sacījusi nodarbinātības aģentūras Manpower Germany vadītāja Vera Kalasana.
Pašlaik Vācijā ir vakantas tūkstošiem inženieru vietu, un darba devēji meklē jaunus strādājošos.
WAZ raksta, ka Austrumeiropas zemās kvalifikācijas viesstrādnieku pieplūdums neesot noticis, jo ir uzlabojusies ekonomiskā situācija un palielinājusies nodarbinātība ES jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā. Savukārt Spānijā darba tirgū situācija ir sevišķi smaga, tāpēc spāņu interese par darbu Vācijā esot ievērojami pastiprinājusies.
1.maija Vācija un Austrija atvēra savus darba tirgus strādājošajiem no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā.
Latvijas plašsaziņas līdzekļos iepriekš izskanēja, ka Vācija kā magnēts pievilkšot daudzu Austrumeiropas valstu iedzīvotājus, tostarp no Latvijas, jo šajā turīgajā Rietumzemē strādājošie varēs nopelnīt divas līdz trīs reizes lielākas algas nekā dzimtenē.
Eksperti prognozēja, ka Vācijas darba tirgus atvēršana maijā veicināšot gan mazkvalificēta, gan kvalificēta darbaspēka aizbraukšanu no Latvijas.
Lai gan Latvijā vairākums amatpersonu un speciālistu negaida masveida emigrāciju, vairāki eksperti tomēr ir satraukti, ka Latvija ir uz postošas ekonomiskās emigrācijas sliekšņa, minot, ka jau pašlaik mūsu valsts uzņēmējiem ir grūti atrast kvalificētus strādājošos.