"Mēs nepiedalāmies sarunās par bruņotu intervenci," ierodoties Briselē uz Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmi, sacīja Vestervelle. "Mēs uzskatām, ka šādas diskusijas noved pie pretējiem rezultātiem un tās noraidām."
Tostarp Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs neizslēdza iespēju, ka šāds uzbrukums nākotnē varētu tikt īstenots.
Vaicāts, vai bruņots uzbrukums ir iespējams, Heigs sacīja: "Mēs patlaban to neizvērtējam. Mēs neaicinām uz bruņotiem soļiem un tos neaizstāvam. Vienlaikus mēs sakām, ka nākotnē pastāv visas iespējas.
"Protams, nākamo mēnešu laikā mēs izvērtēsim iespējas palielināt miermīlīgu leģitīmu spiedienu pret Irānu, īstenojot divu veidu pieeju, kad mēs esam pieejami sarunām, ja tās ir īstas sarunas, bet vienlaikus vēršot papildu spiedienu pret Irānu ar sankcijām," sacīja Heigs.
27 ES valstu ministri izvērtēs jaunu sankciju noteikšanas iespēju pret Irānu, ja Teherānas sadarbībā ar ANO Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA) un sarunās ar pasaules lielvarām netiek panākts progress, apliecināja diplomāti.
Ja Irāna nepiekāpsies, sanāksmē nākamo pāris nedēļu laikā tiks izlemts par "striktiem jauniem ierobežojošiem pasākumiem", norādīja diplomāts.
Izraēlas prezidents Šimons Peress 5.novembrī apliecināja - iespēja, ka tiks īstenots uzbrukums Irānai, kļūst arvien ticamāka.
Kopš šī Peresa paziņojuma daudzi pasaules līderi nākuši klajā ar saviem spriedumiem par iespējamo uzbrukumu un tā sekām.