Roberta Koha institūts, kas ir Vācijas slimību kontroles iestāde, par riska zonām pirmoreiz atzina visu Beļģijas un Islandes teritoriju, kā arī atsevišķus reģionus deviņās valstīs.
Igaunijā par riska zonu tika atzīts Ida-Viru (Austrumviru) apriņķis, kas robežojas ar Krieviju, bet Lietuvā par riska zonu tika atzīts Šauļu apriņķis.
Lielbritānijā par riska zonām tika atzīta Velsa un Ziemeļīrija.
Vācija par riska zonām atzinusi arī gandrīz visu Francijas teritoriju, izņemot tās Lielo Austrumu reģionu (Region Grand-Est), kā arī daļu no Horvātijas, Īrijas, Rumānijas, Slovēnijas, Ungārijas.
Šveicē par riska zonām jau no 9.septembra ir atzīti Vo un Ženēvas kantoni, bet trešdien šo statusu zaudēja Fribūras kantons.
Pēc jaunajiem Vācijas valdības lēmumiem tagad 17 no 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm ir pilnīgi vai daļēji atzītas par Covid-19 riska zonām, tai skaitā visa Beļģija, Čehija, Luksemburga un Spānija.
Islande nav ES dalībvalsts, bet ir Šengenas zonas valsts.
No deviņām valstīm, kas robežojas ar Vāciju, riska zonu sarakstā vēl nav iekļauta tikai Polija, bet arī tur pieaug jaunu Covid-19 gadījumu skaits. Šajā sarakstā nav iekļautas arī populārās tūrisma valstis Grieķija, Itālija, Kipra un Malta.
Klasificēšana par riska zonu un attiecīga ceļošanas brīdinājuma izteikšana notiek, ja jaunu Covid-19 infekcijas gadījumu skaits pārsniedz 50 uz 100 000 iedzīvotājiem septiņu dienu laikā.
Ceļošanas brīdinājums nav aizliegums, bet ir iecerēts, ka tam būs atturošs efekts, sevišķi tūristiem. Šī brīdinājuma pozitīvā puse ir tāda, ka tas ļauj bez maksas atcelt biļešu un naktsmītņu rezervācijas.