Vairums aptauju, kuru rezultāti publicēti šonedēļ, liecināja, ka Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - kopā ar pašreizējiem koalīcijas partneriem - brīvajiem demokrātiem (FDP) - nedaudz atpalika no opozīcijā esošajām kreisajām partijām - sociāldemokrātiem (SPD), zaļajiem un kreiso ekstrēmistu partijas Die Linke (Kreisie).
Tomēr visas aptaujas nepārprotami norādīja, ka CDU/CSU iegūs vislielāko pārstāvniecību Bundestāgā un Merkeles galvenajam sāncensim - SPD kandidātam Pēram Šteinbrikam - faktiski nav nekādu izredžu sēsties kanclera krēslā. Sociāldemokrāti aptaujās ievērojami atpaliek no konservatīvajiem, un šķiet neiespējami, ka Šteinbriks ar savu iecerēto koalīcijas partneru - zaļo - palīdzību varētu nodrošināt sev vairākumu parlamenta apakšpalātā.
Saskaņā ar piektdien publicētajiem sabiedriskās domas pētniecības institūta Forsa aptaujas rezultātiem abu nometņu pozīcijas atkal izlīdzinājušās. Par CDU/CSU svētdien gatavojas balsot 40% vāciešu, bet par FDP - pieci procenti. Savukārt SPD atbalsta 26%, bet zaļos - desmit procenti. Tikmēr par Die Linke varētu balsot deviņi procenti aptaujāto. Tādējādi gan labējās partijas, gan kreisās partijas atbalsta pa 45% vāciešu.
Savukārt gan piektdien, gan sestdien publicētie institūta Emnid aptaujas rezultāti liecina, ka centriski labējā koalīcija, kuru kopumā atbalsta 45% respondentu, par vienu procentpunktu kreisās partijas apsteidz. Saskaņā ar šo aptauju, par CDU/CSU gatavojas balsot 39%, par FDP - seši procenti, par SPD - 26%, bet par zaļajiem un kreisajiem - pa deviņiem procentiem vāciešu.
Līdzīgi rezultāti ir arī aptaujā, kuras rezultātus, laužot tradīciju, trīs dienas pirms vēlēšanām publiskojusi sabiedriskā raidorganizācija ZDF, kas parasti pārtraukusi aptauju datu publiskošanu desmit dienas pirms vēlēšanām. Saskaņā ar ZDF aptaujas rezultātiem par centriski labējo koalīciju gatavojas balsot 45,5% vēlētāju, bet par kreisajām partijām - 44,5%.
Tomēr sabiedriskās domas pētnieki brīdina, ka labējo vai kreiso pārsvars faktiski visās pēdējā laika aptaujās iekļāvies statistiskās kļūdas robežās.
Ņemot vērā to, ka abas mēreni kreisās partijas - SPD un zaļie - līdz šim kategoriski atteikušās jebkādā formā sadarboties ar kreisajiem ekstrēmistiem, vienīgais scenārijs, kas ļautu Šteinbrikam uzņemties nākamās valdības vadību, būtu SPD un zaļo koalīcijai piesaistīt arī liberālo FDP, taču brīvie demokrāti nesen oficiāli šādu iespēju ir noraidījuši.
Tikmēr gan CDU/CSU, gan zaļie vairākkārt noraidījuši arī savas savstarpējās sadarbības iespēju.
Tādējādi vienīgā atlikusī iespēja ir pašreizējās valdošās centriski labējās koalīcijas saglabāšana vai arī tā dēvētās lielās koalīcijas veidošana Merkeles vadībā, kurā līdz ar konservatīvajiem būtu pārstāvēti arī sociāldemokrāti.
Tomēr papildu neskaidrību rada gada sākumā izveidotā eiroskeptiķu partija Alternatīva Vācijai (Alternative für Deutschland - AfD), kura saskaņā ar pēdējām aptaujām varētu pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto piecu procentu barjeru.
Gan Forsa, gan Emnid aptaujas liecina, ka par eiroskeptiķiem varētu balsot četri procenti vāciešu. Tikmēr saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības institūta INSA aptauju, kuras rezultāti tika publicēti dienu iepriekš, liecināja, ka AfD atbalstītāju skaits jau pieaudzis līdz pieciem procentiem.
Tajā pašā laikā analītiķi norāda, ka AfD patiesais atbalstītāju skaits varētu būt lielāks, jo daļa respondentu nevēlas atzīt, ka grasās savu balsi atdot par kādu marginālu partiju.
Visas tradicionālās partijas ir noraidījušas iespēju uzņemt koalīcijā AfD, kas aicina likvidēt eirozonu tās pašreizējā formā vai pat pilnībā atteikties no Eiropas kopīgās valūtas un atgriezties pie doičmarkas.
Tādējādi AfD, pat iekļūstot Bundestāgā, joprojām, visticamāk, paliks margināla sīkpartija bez jebkādas faktiskas ietekmes.
Tomēr tās pārstāvniecība parlamenta apakšpalātā mainīs līdzšinējo politisko spēku līdzsvaru un līdzšinējās CDU/CSU un FDP koalīcijas saglabāšana kļūs gandrīz neiespējama, jo abas centriski labējās partijas nespēs nodrošināt Bundestāgā vairākumu. Tāpēc vairums analītiķu ir vienisprātis, ka gadījumā, ja AfD pārvarēs piecu procentu barjeru, Merkele būs spiesta veidot lielo koalīciju.
Pati Merkele šonedēļ atkārtoti atzina, ka labējie un kreisie vēlēšanās saņems ļoti līdzīgu balsu skaitu, un, ņemot vērā lielo vēl neizlēmušo vēlētāju skaitu, balsošanas iznākums var tikt izšķirts pēdējā brīdī.
Aptauja, kuru veicis sabiedriskās domas pētniecības institūts Emnid un kuras rezultāti tika publicēti piektdien, liecina, ka 31% vāciešu vēl nav izlēmuši, par ko balsot, bet vēl 16% respondentu izteikušies, ka viņi ir tikai "relatīvi pārliecināti" par savu uzvēli. Tikai 39% aptaujāto atzinuši, ka stingri izlēmuši, pie kuras partijas nosaukuma viņi svētdien biļetenā ievilks krustiņu. Savukārt 11% vāciešu paziņojuši, ka viņi vispār nebalsos.
Arī ZDF savu rīcību, publicējot aptauju rezultātus tik neilgi pirms vēlēšanām, pamatojusi ar to, ka gandrīz trešdaļa vāciešu joprojām nav izlēmuši, par ko balsot. Tomēr raidorganizācija jau izpelnījusies Bundestāga prezidenta Norberta Lammerta nosodījumu.
Merkele nav paudusi sajūsmu par iespēju veidot "lielo koalīciju", lai gan savā pirmajā kancleres pilnvaru termiņā, laikā no 2005. līdz 2009.gadam, tādu jau ir vadījusi, un toreizējai "lielajai koalīcijai" izdevās visumā sekmīgi izvadīt Vāciju caur pasaules ekonomiskās krīzes sabangotajiem ūdeņiem.
Savukārt Šteinbriks "lielās koalīcijas" ideju ir noraidījis, taču pēc zaudējuma vēlēšanās abi pārējie SPD līderi - partijas priekšsēdētājs Zigmārs Gabriēls un sociāldemokrātu Bundestāga frakcijas vadītājs Franks Valters Šteinmeijers - var būt tie, kas uzņemas sarunas ar Merkeli.
Arī aptaujas liecina, ka vairums vāciešu vēlas, lai Merkele paliktu amatā, taču "lielās koalīcijas" vadībā. Saskaņā ar ZDF aptauju pašreizējo kancleri valdības vadītāja krēslā arī turpmāk vēlas redzēt 58% vēlētāju, kamēr Šteinbrikam priekšroku dotu vien 32% respondentu.
Domājams, ka konservatīvo un sociāldemokrātu valdība zināmā mērā mīkstinās līdzšinējo Vācijas stingrās taupības politiku, jo SPD iestājas par aktīvāku ekonomikas stimulēšanu gan pašu mājās, gan visā Eiropas Savienībā (ES).
Pagaidām gan SPD oficiāli uzstāj, ka vēlas veidot valdību kopīgi ar zaļajiem un negrasās aicināt CDU/CSU uz sadarbību "lielajā koalīcijā".
Vēl ceturtdien uzrunā saviem atbalstītājiem Šteinbriks uzsvēra, ka vēlas kļūt par kancleru, un norādīja, ka vēlētājiem atlikušas trīs dienas, lai mainītu valdību.
Viņš paziņoja, ka jaunās valdības pirmais solis būšot minimālās algas noteikšana visas valsts mērogā. SPD kandidāts arī apsolīja atcelt pretrunīgi vērtētās subsīdijas, kas pazīstamas kā Betreuungsgeld un tiek maksātas vecākiem, kuri nesūta savus bērnus uz jau tā pārpildītajiem bērnudārziem, bet audzina tos mājās.
Minimālā alga, kuras likme būtu 8,5 eiro par stundu, bija sociāldemokrātu priekšvēlēšanu programmas galvenais punkts. Tomēr konservatīvie vienmēr iebilduši pret minimālās algas noteikšanu valsts mērogā, norādot, ka labākais risinājums ir ļaut darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par algām katras nozares un katra reģiona ietvaros.
Taču pat gadījumā, ja labēji centriskajai koalīcijai tomēr izdotos palikt pie varas, tai nāksies rēķināties ar opozīcijas vairākumu parlamenta augšpalātā - Bundesrātā, kurā pārstāvētas Vācijas federālās zemes un kam ir teikšana daudzos ar nodokļiem un finansēm saistītos jautājumos.
Jau šīs leģislatūras laikā Bundesrāts bloķēja valdības mēģinājumus pazemināt nodokļus un apturēja Vācijas un Šveices vienošanos par cīņu pret nodokļu nemaksāšanu.
Vienlaikus ar Bundestāga vēlēšanām svētdien notiks arī Hesenes Landtāga vēlēšanas. Aptaujas liecina, ka arī Hesenē cīņa būs ļoti sīva. Ja šajās vēlēšanās uzvarēs opozīcija un kritīs pašreizējā CDU un FDP veidotā zemes valdība, kreiso partiju vairākums Bundesrātā nostiprināsies vēl vairāk.
Gaidāmās vēlēšanas, šķiet, kārtējo reizi arī apliecinās jau labu laiku vērojamo vēlētāju aktivitātes mazināšanās tendenci. Forsa vadītājs Manfrēds Gilners sarunā ar žurnālu Der Spiegel brīdinājis, ka šogad varētu tikt sasniegts kārtējais nebalsojošo skaita rekords. Laikā no 1998.gada līdz 2009.gadam vēlētāju aktivitāte Vācijā sarukusi no 82% līdz 70,8%, taču Gilners prognozē, ka to vāciešu skaits, kas pie balsošanas urnām dosies svētdien, nesasniegs pat 70% un ka nebalsojušo skaits būs lielāks nekā to vēlētāju skaits, kas būs nobalsojuši par vispopulārāko partiju.
Saskaņā ar Vācijas likumu nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātus drīkst publicēt tikai pēc tam, kad balsošana būs beigusies. Federālā statistikas biroja prezidents Roderihs Ēgelers piektdien brīdinājis, ka ikvienam, kas, izmantojot tīmekļa sociālās saziņas vietnes, svētdien nodos atklātībai nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātus pirms plkst.18, kad durvis slēgs vēlēšanu iecirkņi, draud 50 000 eiro liela sodanauda.