Pēc H. P. Frīdriha domām, Eiropai nepieciešams ieviest robežkontroli ne tikai lielu pasākumu, tādu kā futbola sacensības vai politiski kongresi, laikā, bet drošības pasākumi nepieciešami arī gadījumos, kad Šengenas zonas robežvalstis neievēro līgumu un nespēj apvaldīt nelegālās imigrācijas vilni.
Vācijas ministrs uzsvēra, ka atvērtas robežas apvienotajai Eiropai nozīmē ļoti daudz, tomēr tādēļ nedrīkst atstāt bez uzmanības drošības jautājumus. Ja tādas valstis kā Grieķija nespēj kontrolēt savas ārējās robežas, tad nepieciešams ieviest kontroli Šengenas zonas iekšienē, uzskata H. P. Frīdrihs.
2011. gada aprīlī Francija vienpusējā kārtā faktiski jau ieviesa kontroli uz robežas ar Itāliju, kur bija ieradies liels skaits migrantu no nemieru pārņemtajām Tunisijas un Lībijas. Toreiz Eiropas Komisija atzina, ka Francijai ir tiesības apstādināt vilcienus no Itālijas pasažieru pasu pārbaudei, uzskatot šādu rīcību par atbilstošu drošības pasākumiem. Savukārt 2011. gada jūlijā Dānijas varas iestādes ieviesa muitas kontroli uz robežām ar Vāciju un Zviedriju. Tomēr kreisā valsts valdība, kas tika izveidota pēc rudenī notikušajām vēlēšanām, atcēla šos ierobežojumus.
2011. gada septembrī Eiropas Komisija piedāvāja piešķirt tai veto tiesības attiecībā uz robežkontroles ieviešanu ES iekšienē. Lai šis aicinājums stātos spēkā, tas jāatbalsta visām bloka dalībvalstīm, kā arī Eiropas Parlamentam, tomēr virkne ES valstu turpina prasīt robežkontroles atjaunošanu. Piemēram, šī gada marta sākumā septiņu ES valstu (Vācijas, Austrijas, Beļģijas, Francijas, Zviedrijas, Nīderlandes un Lielbritānijas) iekšlietu ministri pieprasīja Grieķijai apturēt nelegālo imigrāciju. Ja Grieķija nebūs spējīga to izdarīt, kā viens no cīņas ar nelegālo imigrāciju variantiem tika apspriesta arī ES iekšējās robežkontroles atjaunošana.