Kancleres Angelas Merkeles pārstāvis Štefens Zeiberts žurnālistiem atzina, ka tas "saistīts" ar Ķelnes apgabala tiesas spriedumu, ar kuru pagājušajā mēnesī reliģisku motīvu dēļ veikta apgraizīšana atzīta par krimināli sodāmu nodarījumu. "Federālajai valdībai ir pilnīgi skaidrs, ka mēs Vācijā vēlamies ebreju un musulmaņu reliģisko dzīvi. Atbildīgi veiktu apgraizīšanu šajā valstī nedrīkst pakļaut vajāšanai," norādīja Zeiberts. "Mums steidzami nepieciešams viest juridisko skaidrību."
Viņš piebilda, ka Merkeles kancelejas padomnieki konsultēsies ar attiecīgajām ministrijām par veidu, kādā šo reliģisko praksi tiesiski regulēt. "Brīvība piekopt reliģiju ir svēts tiesisks princips," uzsvēra Zeiberts. Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāvis norādīja, ka ir trīs iespējamie risinājumi, kā tiesiski aizsargāt apgraizīšanu reliģisku apsvērumu vārdā, kas šobrīd tiekot "intensīvi" izsvērti.
Kā ziņots, Ķelnes apgabala tiesa jūnija beigās atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir "smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā", un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu. Tiesas lēmumu, kas gan nav saistošs visā Vācijas teritorijā, nosodījis arī Izraēlas parlaments.
Tiesa savu spriedumu taisīja, izskatot prokuratūras prasību pret kādu musulmaņu ārstu, kurš apgraizījis četrus gadus vecu zēnu. Divas dienas pēc operācijas māte dēlu nogādāja slimnīcā ar asiņošanu, par ko uzzināja prokuratūra.
Pirmā tiesu instance ārstu attaisnoja, taču prokuratūra spriedumu pārsūdzēja. Tiesa atzina, ka zēna tiesības uz sava ķermeņa veselumu ir pārākas par viņa vecāku tiesībām piekopt savu reliģiju. Ja bērns ir veselīgs, ebreju zēni parasti tiek apgraizīti astoņas dienas pēc dzimšanas. Savukārt musulmaņu zēni tiek apgraizīti daudz vēlāk.
Vācijā katru gadu galvenokārt reliģisku iemeslu dēļ tiek apgraizīti tūkstošiem zēnu. Līdz šim vācu ārsti, kas veikuši šo operāciju, darbojušies tā dēvētajā pelēkajā zonā un varējuši atsaukties uz to, ka nav zinājuši par apgraizīšanas aizliegumu.
Vācijas diplomāti atzinuši, ka spriedums nodarījis "katastrofālu" kaitējumu Berlīnes tēlam ārvalstīs un izsaucis sašutumu gan Izraēlā, gan musulmaņu valstīs. Tikmēr Pasavas universitātes pasniedzējs Holms Pucke, kas gadiem iestājies par apgraizīšanas aizliegumu, norāda, ka "spriedums ir ļoti svarīgs pirmkārt jau ārstiem, jo šī ir pirmā reize, kad viņiem ir juridiskā skaidrība." "Pretstatā daudziem politiķiem tiesa nav ļāvusies iebiedēties aiz bailēm, ka tiks kritizēta par antisemītismu vai iestāšanos pret reliģiju," piebildis Pucke. "Šis spriedums var ne tikai ietekmēt turpmākos tiesas spriedumus, bet, labākajā gadījumā, arī mainīt attiecīgo reliģiju apziņu jautājumos, kas attiecas uz bērnu pamattiesību ievērošanu."
Savukārt eksperti prognozē, ka galīgo lēmumu šajā jautājumā nāksies pieņemt Vācijas Konstitucionālajai tiesai.