"Mēs pieņemam, ka šiem noziedzniekiem ir asinis uz rokām, bet mēs bieži vien to nevaram pierādīt," viņš uzsvēra.Ir ārkārtīgi grūti iegūt pierādījumus no konflikta zonām Sīrijā un Irākā, viņš piebilda, atzīstot, ka ar šo valstu tieslietu struktūrām nav nekādas sadarbības.Kaut arī Vācijā ir stingri likumi pret terorismu, "izmeklēšanas problēmu dēļ" tos ir grūti piemērot pilnā apjomā pret aizdomās turamajiem, sacīja Franks.Šobrīd tiek izmeklētas 130 ar terorismu saistītas krimināllietas pret 200 aizdomās turamajiem. Vairums no viņiem tiek turēti aizdomās par dalību ārvalstu teroristu organizācijās vai par to atbalstīšanu.Islāma valsts ir sagrābusi plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, kur cenšas ieviest viduslaiku sunnītu paražas, pasludinājusi tur "kalifātu" un pastrādājusi neskaitāmas asinsstindzinošas zvērības.Grupējums arī sācis nostiprināties un izplesties Lībijā.Islāma valsts uzņēmusies atbildību par 13.novembrī Parīzē notikušo slaktiņu, kurā tika noslepkavoti 130 cilvēki, kā arī Briseles 22.marta teroraktiem, kuros tika nogalināti 35 cilvēki.
Vācijai grūtības panākt Islāma valsts kaujinieku ieslodzīšanu
Vācijas tieslietu sistēma sastop nopietnus sarežģījumus centienos virzīt krimināllietas pret tiem, kas tiek turēti aizdomās par karošanu džihādistu grupējuma Islāma valsts rindās Irākā un Sīrijā, pirmdien atzina Vācijas ģenerālprokurors Pēters Franks."Mums bieži vien rodas iespaids, ka šie cilvēki nav bijuši Sīrijā vien kā sargkareivji vai lai mācītos lietot ieročus, bet ka viņi piedalījušies cilvēku kropļošanā, nogalināšanā un bumbu uzbrukumos," laikrakstam Süddeutsche Zeitung sacīja ģenerālprokurors.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.