Atsaucoties uz finanšu nozares informācijas avotiem, laikraksts norāda, ka Vīdmans vairākkārt draudējis atkāpties no bankas vadītāja amata, lai protestētu pret ECB prezidenta Mario Dragi plāniem atjaunot obligāciju pirkšanas programmu, lai palīdzētu parādsaistību problēmās nonākušajām eirozonas valstīm. Taču Vācijas valdība uzstājusi, lai Vīdmans paliktu šajā amatā, un Vācijas Centrālās bankas vadītājs piekritis pagaidām turpināt darbu un aizstāvēt savu nostāju nākamnedēļ paredzētajā ECB sanāksmē.
Tāpat kā citiem 16 eirozonas centrālo banku vadītājiem, Vīdmanam ir tikai viena balss ECB ikmēneša sanāksmēs, kurās tiek lemts par tās politiku īstenošanu.
Vīdmans uzskata, ka obligāciju pirkšanas programma, kas iepriekš palīdzējusi samazināt krīzes skarto valstu aizņemšanās izmaksas, ir līdzvērtīga monetārajai finansēšanai, kurā centrālā banka drukā naudu, lai nosegtu valsts parādsaistības, un ECB statūti to skaidri aizliedz.
Viņš bažījas, ka šādi pasākumi varētu veicināt inflāciju, mazināt spiedienu uz finanšu problēmās nonākušām valstīm uzlabot to finansiālo stāvokli un iedragāt ECB neatkarību.
ECB obligāciju pirkšanas programmu sāka 2010.gadā, lai palīdzētu parādsaistību nomocītajām eirozonas valstīm, kas saskārās ar grūtībām iegūt finansējumu kapitāla tirgos. Taču šī programma jau no paša sākuma bija strīdīga, kritiķiem uzsverot, ka ECB pārkāpj savas pilnvaras. Lai protestētu pret šiem pasākumiem, no amata atkāpās ECB galvenais ekonomists Jirgens Starks un Vācijas Centrālās bankas prezidents Aksels Vēbers.
Banka obligāciju pirkšanas programmu pārtrauca šā gada februārī, taču Dragi šā mēneša sākumā norādīja, ka banka varētu atsākt obligāciju iegādi, bet tikai ar striktākiem nosacījumiem, kuri pagaidām vēl tiek izstrādāti.