"Ir kļuvis grūtāk atrast privātos investorus, jo viņi pieprasa lielākas garantijas [saviem ieguldījumiem]. Tas nenozīmē, ka fondam nav naudas," intervijā Vācijas radiostacijai SWR2 sacīja Šoible un uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā EFSF veiksmīgi pārdevis obligācijas.
Vācijas finanšu resora šefs tomēr norādīja, ka grūtības ar finansējuma piesaisti apliecinot investoru vidū valdošās bažas par eiro zonas nākotni.
EFSF vadītājs Klauss Rēglings iepriekš izteicās, ka apsverot iespēju no pašreizējiem 20% līdz 30% paaugstināt ārvalstu investoriem piešķirtās garantijas pret defoltu. Tiekoties ar Vācijas parlamenta deputātiem, Rēglings paudis, ka EFSF pašlaik piedāvātā 20% garantija ir pārāk zema, lai segtu investoru riskus, vēstī nedēļas izdevums Bild am Sonntag.
Iepriekš vairāku eiro zonas valstu valdības pauda cerību, ka fondā aktīvi vēlēsies investēt tādas ar naudu bagātas valstis kā Ķīna, taču līdz šim interese par šādām investīcijām nav vērojama. Tomēr pagājušajā nedēļā bija liels pieprasījums pēc EFSF šogad pirmoreiz izlaistajām obligācijām, kuru pārdošanā izdevās piesaistīt trīs miljardus eiro (divus miljardus latu).
440 miljardu eiro ( 309 miljardus latu) vērtais EFSF izmanto eiro zonas valdību garantijas, lai piesaistītu finansējumu naudas tirgos, kas pēc tam tiek aizdots parādu krīzes plosītajām eiro zonas valstīm. Tomēr investoriem piedāvāto garantiju apmēra palielināšana samazinātu fonda kapacitāti, kas jau pašlaik tiek uzskatīta par pārāk mazu, lai īstenotu intervenci gadījumā, ja par eiro zonas krīzes upuri kristu Itālija, kas ir trešā lielākā EMS ekonomika.