Pārvietoto savienības (Bund der Vertriebenen - BdV) prezidente Ērika Šteinbaha, kuras vadītā organizācija pārstāv tos vāciešus, kurus pēc kara padzina no dzīvesvietas un kas šobrīd atrodas citu valstu teritorijā, vēlas, lai valdība izmaksātu kompensācijas tiem vāciešiem, kuri pēc nacistu sakāves tika nodarbināti spaidu darbos kaimiņvalstīs.
Kā vēsta laikraksts "Bild am Sonntag", ministrs Šteinbahai adresētajā vēstulē norādījis, ka tas, kas noticis pēc kara, bijis vienkārši liktenis, tāpēc par to kompensācijas nepienākas.
BdV izpelnījusies sliktu slavu daudzās Austrumeiropas valstīs, jo pastāvīgi pieprasa izmaksāt kompensācijas padzītajiem vāciešiem.
Lai gan lielam skaitam vāciešu kaimiņvalstīs nācās iesaistīties spaidu darbos, BdV oponenti norāda, ka tieši nacistiskā Vācija vainojama kara sākšanā.
Savā vēstulē Frīdrihs arī uzsver, ka ministrijai neesot tādu līdzekļu, lai katrai personai, kas bijusi nodarbināta spaidu darbos, izmaksātu 5000 eiro lielu kompensāciju, jo, kā lēš ministrs, šādu cilvēku varētu būt 100 000.
Šteinbaha savu prasību atkārtoti izteica sestdien, BdV biedriem pulcējoties uz kārtējo Dzimtenes dienu (Tag der Heimat). Viņa vērsās pie federālās valdības, kura jau gadiem diskutē par kompensācijām, aicinot to beidzot ķerties pie lietas.
Viņas prasībai principiāli piekritis arī Bundestāga Iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Volfgangs Bosbahs, kurš pārstāv kristīgos demokrātus (CDU).
Jau 2003. gadā CDU iesniedza likumprojektu, kas paredzēja kompensāciju izmaksu spaidu darbos nodarbinātajiem, taču toreizējais sociāldemokrātu (SPD) un zaļo vairākums to noraidīja.
Kā vēsta laikraksts, CDU Bundestāga frakcijas vadītājs Folkers Kauders gatavojas šo jautājumu iekļaut frakcijas nākamās sēdes dienaskārtībā.