"Vācijas apdraudējuma līmenis, ko rada terorisms, ekstrēmisms un spiegošana, īpaši kiberuzbrukumi, joprojām ir ļoti augsts, un līmenis pieaug," Bundestāga komitejas noklaušināšanā trešdien atzina BfV prezidents Tomass Haldenvangs.
"Arī nākotnē būs polarizējoši jautājumi, kurus ekstrēmisti izmantos, lai iedēstītu savas antidemokrātiskās nostādnes mūsu sabiedrības vidusšķirā," norādīja Haldenvangs.
Arī Vācijas ārējā izlūkdienesta BND prezidents Bruno Kāls uzsvēris, ka situācija pasaulē var ļoti ātri manīties un ka Vācijai būs nepieciešams strauji reaģēt.
"Es ar to nedomāju vienīgi Afganistānu," piebilda Kāls, norādot uz draudiem, ko rada bruņošanās sacensība jauno tehnoloģiju jomā.
BND, tāpat kā citu valstu izlūkdienesti, izpelnījies kritiku, jo nespēja paredzēt, cik ātri talibi pārņems varu Afganistānā.
Tikmēr Militārās pretizlūkošanas dienesta (MAD) prezidente Martina Rozenberga norādīja uz pieaugošajām briesmām, ko rada labējo ekstrēmistu ietekme bruņotajos spēkos.
"Sabiedrība mainās un radikalizējas, un tam ir ietekme arī uz Bundesvēra personālu," atzina Rozenberga.
Laikā no 2019. gada līdz 2020.gadam ar labējiem ekstrēmistiem saistīto lietu skaits Bundesvērā pieaudzis no 363 līdz 477.
Parasti Bundestāga komiteja, ka pārrauga slepeno dienestu darbību, notur slēgtas sēdes, un tikai reizi gadā notiek izlūkdienestu priekšnieku publiska noklaušināšana.