Vācijas kanclere: Viltus ziņa par vācu karavīru nodarījumu Lietuvā liek būt modriem

Pēc viņas teiktā, ir ļoti svarīgi, ka šo incidentu izdevās operatīvi noskaidrot.

Jau ziņots, ka šomēnes, tieši pirms Lietuvas valsts svētkiem, Seima spīkeram Viktoram Pranckietim un Lietuvas policijai tika atsūtītas e-pasta vēstules, kurās bija teikts, ka vairāki formastērpos ģērbti vāciski runājoši vīrieši, kas varētu būt Lietuvā dislocētie Vācijas karavīri, iespējams, izvarojuši nepilngadīgu bērnu nama audzēkni Jonavā. Vēstules bija sūtītas no valsts, kas nepieder pie Eiropas Savienības. Incidentu pašlaik izmeklē Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes.

"Mums bija ļoti svarīgi, ka mēs kopīgi spējām ļoti īsā laikā noskaidrot, (..) ka tā bijusi tikai provokācija. Bet mums jābūt ļoti modriem attiecībā uz tādām provokācijām," kopīgā preses konferencē ar Skverneli sacījusi Merkele.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis iepriekš izteicies, ka šī provokācija "varēja nākt no Krievijas". Merkele nav sniegusi komentārus par to, kurš varēja mēģināt izplatīt šādu viltus ziņu.

Vācijas mediji notikušajā saskatīja līdzību ar incidentu, kad Vācijā pirms aptuveni gada tika izplatīta nepatiesa informācija, ka musulmaņu imigranti it kā nolaupījuši un izvarojuši 13 gadus vecu krievu meiteni. To apgalvoja arī pati meitene un viņas ģimene, bet meitenes mobilā tālruņa dati ļāva konstatēt, ka viņa tonakt atradusies sava drauga mājās, un to apstiprināja arī jaunietis, ar kuru viņa pavadīja laiku. Šis nepatiesais stāsts izraisīja augsta līmeņa politisko skandālu, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja Vāciju dalīties informācijā par it kā notikušo noziegumu, bet Krievijas prese šo notikumu apsprieda vairākas dienas, radot aizdomas, ka notikušais bijis apzināta provokācija.

Vācijas amatpersonas norādīja, ka Maskava minētajā gadījumā acīmredzot centusies iedragāt sabiedrības uzticēšanos Merkelei, izmantojot jutīgo migrācijas kārti.

Vācija veidos Lietuvā dislocētā NATO starptautiskā bataljona kodolu, un pirmie vācu karavīri Lietuvā ieradās janvārī.

Pagājušajā vasarā NATO Varšavas samitā tika nolemts dislocēt katrā Baltijas valstī un Polijā pa bataljona lieluma kaujas vienībai, lai palīdzētu savaldīt Krievijas draudus pēc Krimas aneksijas un militāra atbalsta prokremliskajiem separātistiem Ukrainas austrumos. Lietuvā Vācijas vadītajā bataljonā būs pārstāvētas arī Beniluksa valstis, Norvēģija, Francija un Horvātija.