Kļūdas ministrs atzina ceturtdienas vakarā Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas ZDF žurnālistes Maibritas Ilneres vadītā sarunu raidījuma laikā.
"Pēc tā, kas notika un ko mēs kopš tā brīža esam uzzinājuši, nevienam nav iespējams apsēsties un teikt, ka netika pieļautas kļūdas," viņš atzina žurnālistei.
Vācijas ministrijas turpinās izmeklēt, kā 24 gadus vecais tunisietis Aniss Amri varēja sarīkot uzbrukumu, kurā tika nogalināti 12 cilvēki, neskatoties uz to, ka viņu kā draudu vismaz septiņas reizes bija atzīmējis Vācijas pretterorisma dienests, paziņoja Māss.
Lai arī kā drauds viņš tika identificēts jau 2016.gada sākumā, amatpersonas nolēma viņu neizraidīt, uzskaitot, ka reālus draudus viņš nerada, vēstīja laikraksts "Süddeutsche Zeitung".
Amri aktīvi darbojās Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes salafistu aprindās, bet vairākus mēnešus pirms uzbrukuma viņu Berlīnē novēroja policija.
Vācijas ministrijas izmeklē savas procedūras pirms uzbrukuma sarīkošanas.
"Tuvākajās dienās visām iesaistītajām ministrijām tiks nosūtīts ziņojums, kurā tiks detalizēti izklāstīts, kas, ko, kad darīja un kurš, ko nolēma," atklāja Māss. Ministrs arī solīja izmeklēt, vai "tiesiskie principi" netraucēja amatpersonām rīkoties.
Māss ar savu paziņojumu pievienojies citiem Vācijas politiķiem, kas aicinājuši veikt izmaiņas drošības likumos.
Šobrīd Vācijas likumi neļauj apcietināt potenciāli bīstamu cilvēku.
Tomēr Māss un iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs rosinājuši jaunus apcietināšanas un izraidīšanas noteikumus, saglabājot maksimālo apcietinājuma laiku 18 mēnešu garumā.
De Mezjērs arī vērsies pie visām 16 federālajam zemēm, aicinot uz labāku sadarbību terorisma un drošības jautājumos. Piemēram, ja vienā zemē aizdomīga persona tiek uzraudzīta ar videonovērošanas kameru palīdzību, tad citā zemē viņu nedrīkstētu pakļaut tikai telefonnovērošanai.
Amri uzbrukuma izmeklēšanas laikā ir pievērsta uzmanība atšķirībām drošības pasākumos un informācijas apmaiņai zemju starpā.
Māss norādīja, ka attiecībā uz izmaiņām jāatrod "saprātīgs vidusceļš".
Taču starp kancleres Angelas Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) ne visi uzskata, ka piedāvātās izmaiņas ir pietiekamas.
CDU priekšsēdētāja vietnieks Tomass Štrobls ir pieprasījis ieviest neierobežotas tiesības izraidīt noziedzniekus un potenciāli bīstamas personas.
"No patvēruma procesa nekavējoties ir jāizslēdz ikviens, kas slēpj savu identitāti un pazūd, ikviens, kas ir noziedznieks, kas iesaistīts bīstamos grupējumos. Punkts. Viņi ir jāapcietina līdz viņu aizbraukšanai," paziņoja politiķis.
Vairāki politiķi rosinājuši ekstrēmistu uzraudzībai pastiprināti izmantot videonovērošanu, kā arī elektroniskās uzraudzības aproces.