Lejassaksijas vēlēšanu rezultātā šajā Vācijas federālajā zemē, kā sagaidāms, tiks izveidota SPD un "zaļo" valdība, kas savukārt nozīmēs, ka Bundesrātā, kurā ir pārstāvētas pavalstis, vairākums būs opozīcijai. "Kopš Lejassaksijas vēlēšanām mums Bundesrātā ir konstruktīvais vairākums," intervijā laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung sacīja SPD priekšsēdētājs Franks Valters Šteinmeijers.
Opozīcija vairākumu augšpalātā grasās izmantot, lai vēl līdz septembra Bundestāga vēlēšanām panāktu jaunu likumu pieņemšanu, piebilda Šteinmeijers. Opozīcijas galvenās prioritātes ir vispārējas minimālās algas noteikšana, enerģiskas cīņas izvēršana pret izvairīšanos no nodokļiem, kā arī izmaiņas strīdus izraisījušajā likumā par bērnu aprūpes pabalstiem. Atbilstoši jaunajam pabalstu likumam katrai ģimenei, kas nesūta bērnu bērnudārzā, ik mēnesi jāsaņem 150 eiro (105 latu) pabalsts. Tomēr radušās bažas, ka, īstenojot šādu pabalstu politiku, trūcīgās ģimenes, arī daudzas imigrantu ģimenes, bērnus vairs nesūtīs bērnudārzā, bet bērni un mātes paliks iesprostoti mājas dzīvē.
Pēc uzvaras Lejassaksijā sociāldemokrāti, kas ir iesaistīti dažādas reģionālās koalīcijas ar "zaļajiem" un kreiso ekstrēmistu partiju Die Linke, tagad kontrolē 36 no 69 balsīm Bundesrātā. Pavalstu valdības var Bundesrātā ierosināt likumprojektus. Ja augšpalāta tos atbalsta, tie tiek nosūtīti apstiprināšanai apakšnamam.
Tiesa gan, kancleres Angelas Merkeles kristīgajiem demokrātiem un brīvajiem demokrātiem ir vairākums Bundestāgā, un valdošā koalīcija varēs nobloķēt SPD iniciatīvas, kad tās būs sasniegušas apakšnamu. Tas nozīmē, ka SPD likumprojektu nodošanas ceļu no augšpalātas apakšnamam izmantos, lai pirms vēlēšanām iegūtu papildu publicitāti savām idejām, tomēr reālas izmaiņas likumos panāktas netiks, norāda Frankfurter Allgemeine Zeitung. Savukārt SPD un "zaļo" kontrolētā augšpalāta nākamo mēnešu gaitā, kas, tuvojoties vēlēšanām, būs vitāli svarīgi, varēs bloķēt valdības iniciatīvas.
Merkeles kabinetam būs jāmēģina iegūt vairākumu augšpalātā, lai panāktu savu iniciatīvu pieņemšanu, arī saistībā ar pāreju uz ilgtspējīgu energopolitiku un turpmākajiem soļiem finanšu tirgu regulēšanas jomā.