Vācijas pavalstis pieprasa papildu līdzekļus bēgļu krīzes finansēšanai

Ceturtdien Federālajā kancelejā paredzēta pavalstu līderu tikšanās.Pavalstis jau labu laiku sūdzas, ka federālā valdība nav uzņēmusies pietiekamu daļu atbildības, uzkraujot smagu slogu vietējiem dienestiem.Pavalstis aicina lielāku līdzekļu nodrošināšanu vācu valodas kursiem, izglītībai, bērnu aprūpes centriem un sociālai palīdzībai. Federālā valdība uzņēmusies pilnībā apmaksāt dzīvesvietas un atbalstīt bez pieaugušajiem ieceļojušos jauniešus 1,1 miljarda eiro apjomā.Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible sacījis, ka valdība neatsauksies pavalstu prasībām piešķirt papildu finanses. Viņš arī pieprasījis, lai pavalstis pirms diskusiju sākšanas sniedz detalizētu pārskatu par izdevumiem.Tomēr, kā Zēhofers skaidroja Süddeutsche Zeitung, šajā jautājumā pavalstis ir vienotas "16 pret nulli".Kad pērn Vācijā ieradās 1,1 miljons nelegālo imigrantu, federālā valdība runājusi par dalītu atbildību. Tomēr tagad Berlīne savu atbildības daļu cenšas padarīt mazāku, sacīja Bavārijas premjers."Tā neuzņemas pat 20% no izdevumiem, ko tā pati ir radījusi," sacīja Zēhofers. "Volfgangs Šeible aicinājis Eiropas Savienību rīkoties efektīvi. Vācijas federālajai valdībai vajadzētu sekot šim piemēram."Federālajai valdībai ir pietiekami daudz nodokļu ieņēmumu naudas, lai papildu izdevumus segtu, neapdraudot fiskālo atbildību, uzsvēra Bavārijas premjers.Pērn Eiropā ieradās 1,2 miljoni nelegālo imigrantu - pārsvarā no Afganistānas, Irākas un Sīrijas. Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, atzinis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.Nelegālo imigrantu plūsma no Turcijas uz Grieķiju pēdējā laikā ir sarukusi, taču vienlaikus aktivizējies cilvēku kontrabandas maršruts no Lībijas uz Itāliju.