Pēc sakāves Lejassaksijas federālās zemes vēlēšanās, kurās Pirātu partija nespēja pārvarēt piecu procentu barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā, vācu laikrakstos par valsts jaunāko partiju pastāvīgi lasāmas tādas frāzes kā "grimstošais kuģis", "karogs, kas vairs neplīvo", "slikts ceļavējš" un tā tālāk, un tā joprojām. Šķiet, ka žurnālisti un politikas analītiķi ir vienisprātis - pirms pusotra gada dibinātā partija, kas piesaistīja uzmanību ar šarmantu politiskās pieredzes trūkumu un vēl nesen federālo zemju vēlēšanās guva vienu pārsteidzošu uzvaru pēc otras, sākusi piedzīvot savu norietu.
"Pirātu" lejupslīdes iemesls ir tas, ka tā zaudējusi pārsteiguma elementu, norāda politikas eksperts Karstens Košmīders, kas uzmanīgi sekojis partijas attīstībai. Viņš uzskata, ka tikai diviem procentiem to ļaužu, kas iepriekš balsojuši par Pirātu partiju, patiesi interesē tās ideoloģijas kodols - ar autortiesību aizsardzību saistītās problēmas. Tāpēc partija spēj pārvarēt piecu procentu robežu tikai tad, kad tai izdodas piesaistīt to vēlētāju balsis, kuri neveido tās atbalstītāju pamatbāzi, uzsver Košmīders. Pārsteidzošie panākumi, kurus partija pērn un aizpērn guva Berlīnē, Ziemeļreinā-Vestfālenē, Zārā un Šlēsvigā-Holšteinā, skaidrojami ar vēlētāju vilšanos tradicionālajās partijās. ""Pirātu" panākumu cēlonis bija neapmierinātība ar citiem kandidātiem un sajūta, ka "pirāti" visu darīs citādāk," norāda eksperts.
Taču pēdējo nedēļu laikā "pirāti" preses slejās nonāk pavisam citu iemeslu dēļ - partijas līderu starpā parādījušās tādas domstarpības, ka savstarpēji publiski strīdiņi un apvainojumi izskan biežāk nekā jebkurā smilšukastē. "Kļuvis skaidrs, ka "pirāti" galu galā nemaz nav tik citādāki," saka Košmīders. "Viņiem ir tās pašas problēmas kā citiem politiķiem. Viņiem ir tie paši iekšējie konflikti un stīvēšanās par vietām. Beigās viņi ir tādi paši kā visi citi."
Pirātu partijas Berlīnes nodaļas līderis Martins Deliuss sarunā ar DW atzīst, ka partijas iekšienē pastāvot saziņas problēmas. "Jā, mēs pieļāvām kļūdas," saka Deliuss. "Mums ir skaidra nostāja sociālos jautājumos, par minimālo algu, par vienotu Eiropu. Nākotnē mums šo vēsti labāk jānodod. Tas mūsu nacionālajai vadībai iepriekš nav izdevies." Savukārt Košmīders šos publiskos savstarpējos pārmetumus sauc par "profesionālisma trūkumu".
Kā apliecināja aptaujas pirms Lejassaksijas vēlēšanām, daudzi vācieši, vaicāti par Pirātu partijas programmas saturu, spēja minēt vien prasības reformēt autortiesību aizsardzības normas, kas tiek piemērotas internetā. Tāpēc DW Deliusam jautāja, par ko tad īsti "pirāti" iestājas?
"Mēs runājam par transnacionālu identitāti un par to, ka jābūt iespējām iegūt pilsoniskās tiesības papildus tām, kuras nāk no nacionālās valsts," viņš atbildēja. "Mēs runājam par vēlēšanu sistēmas reformu, kas balsstiesības dotu jauniešiem un šeit dzīvojošajiem ārvalstniekiem, kā arī balstītos tiešās demokrātijas modeļos, arī federālā līmenī ar interneta platformām, un mums nepieciešami likumi par federālo caurskatāmību, saskaņā ar Hamburgas caurskatāmības likuma paraugu."
"Mēs runājam par beznosacījumu bāzes ienākumu noteikšanu, un, kamēr tas notiks, par tiesiski saistošu visaptverošu minimālo algu," turpināja Deliuss. "Jānotiek alternatīvās enerģijas revolūcijai! Lai tas notiktu, mums nepieciešams infrastruktūras tīkls, kuru nekontrolē neviens no galvenajiem piegādātājiem, taču ļauj pilsoņiem tīklam piegādāt pašiem savu elektrību."
Šādu samudžinātu un arogantu runu vairumam vēlētāju ir grūti apjēgt, un tas partiju atsvešina no elektorāta. "Pirātiem jāpadomā par to, ko viņi patiesi vēlas un kā to nopietnā veidā formulēt," norāda Košmīders. "Nevis - Mēs pieprasām visu!, bet drīzāk - Mēs esam izpētījuši situāciju un mums ir saprātīgs plāns, kuru viens no mūsu uzticamajiem pārstāvjiem spēj izklāstīt tautai."
Ja "pirāti" pārstās apkarot viens otru, tad viņiem ir cerība "ilgtermiņā izveidot vēlētāju bāzi", uzskata Košmīders. Tas gan negarantēs panākumus septembrī gaidāmajās federālajās vēlēšanās, taču varētu partijai sniegt tik ļoti nepieciešamo īstermiņa stabilizāciju Vācijas politiskajā sistēmā, piebilst eksperts.