"Tikai augu valstī balstīts uzturs apgrūtina iespēju organismam saņemt tam vajadzīgās nozīmīgākās barības vielas," norādīts valdības paziņojumā.
Īpaši svarīgs ir B 12 vitamīns, kas ir sastopams gandrīz tikai gaļā, uzsvērts paziņojumā. Tādēļ vegāni to var uzņemt, tikai lietojot uztura bagātinātājus.
Uzturs, kurā nav pietiekami daudz B 12 vitamīna, ilgtermiņā var izraisīt neiroloģisku kaitējumu un ticis saistīts ar depresiju un psihozi. Citi simptomi B 12 vitamīna trūkumam ir slikta muskuļu darbība un kustību traucējumi.
Vegānu uzturs var neļaut cilvēkam uzņemt arī D vitamīnu, kalciju, dzelzi un cinku.
Valdība rekomendē grūtniecēm un bērnu ar krūti barojošām sievietēm atteikties no vegānu uztura. Ziņojumā arī pausts, ka bērniem un pusaudžiem nevajadzētu būt vegāniem.
Valdības paziņojumā tomēr piebilsts, ka vegānu uzturs var dot arī "ievērojamu labumu veselībai", turklāt vegāni prasti dzīvo veselīgāku dzīvi nekā cilvēki, kas uzturā lieto gaļu, vidēji mazāk smēķējot un lietojot alkoholu.
Vegānisms ir īpaši izplatīts Berlīnē, kur ir vairāki desmiti šīs ēdienkartes restorānu, kas atteikušies no dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Vegānu asociācija Vebu lēš, ka Vācijas galvaspilsētā dzīvo 80 000 vegānu, bet visā valsts teritorijā - 800 000.
Savukārt valdības aplēses liecina, ka Vācijā dzīvojošo vegānu skaits varētu būt no 80 000 līdz 800 000.