Valdošās koalīcijas partneru sagatavotajā dokumentā norādīts, ka "savlaicīgi un samērīgi atvieglojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir nepieciešami", lai atvieglotu slogu, ko rada augstās enerģijas cenas.
Plāns cita starpā paredz vienreizēju 300 eiro pabalstu miljoniem pensionāru, lai palīdzētu viņiem samaksāt rēķinus par patērēto elektroenerģiju, un vienreizēju 200 eiro pabalstu studentiem.
Valdība arī nolēmusi uz gadu valstī iesaldēt oglekļa dioksīda izmešu cenu. 2020.gadā valdības koalīcija, ko veidoja konservatīvie (CDU/CSU) un sociāldemokrāti (SPD), vienojās par iekšzemes oglekļa dioksīda izmešu cenu tādiem produktiem kā degvielai, mazutam un gāzei, un pērn tā veidoja 25 eiro par CO2 izmešu ekvivalenta tonnu. Šogad šī cena pieauga līdz 30 eiro, bet nākamgad tai bija paredzēts kāpt vēl par pieciem eiro.
Taču jaunās 65 miljardu eiro vērtās atbalsta programmas ietvaros šī cena tiks iesaldēta 25 eiro līmenī, un tā attieksies uz apkures un transporta sektoriem.
Pēc garām sarunām koalīcija vienojās iesaldēt oglekļa dioksīda izmešu cenu uz vienu gadu, lai gan kanclera Olafa Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti bija prasījuši to iesaldēt uz diviem gadiem.
"Tas nozīmē, ka arī iepriekš plānotie turpmākie soļi 2024. un 2025.gadā tiks atlikti par vienu gadu," teikts Vācijas valdības paziņojumā.
Eksperti apšauba šāda soļa lietderību un to kritizē klimata aktīvisti, bet Vācijas ķīmiskās rūpniecības asociācija VCI jau aicinājusi iesaldēt oglekļa dioksīda izmešu cenu līdz 2024.gadam.
Sagaidāms, ka oglekļa dioksīda izmešu cenas iesaldēšana iedragās Vācijas līderes lomu cīņā ar klimata pārmaiņām.
Vācija tika minēta kā piemērs ES diskusijās par līdzīga pasākuma ieviešanu visā ES.
Vācijas lēmums varētu arī iedrošināt Austrumeiropas valstis, sevišķi Poliju, kuras premjerministrs Mateušs Moraveckis sen aicinājis reformēt ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un mudinājis to iesaldēt pašreizējās enerģijas krīzes apstākļos.
"Cenu pieaugums ir nekontrolējams un skar ES pilsoņu mājsaimniecību budžetus. Tas apdraud ierindas cilvēku finansiālo drošību, kuri jau ir cietuši no pandēmijas krīzes," janvārī izdevumā "EURACTIV" norādīja Moraveckis.
"Pirmkārt, tas mazina iedzīvotāju uzticību ES klimata politikas koncepcijai," viņš piebilda.
Vācijas 65 miljardu eiro plāns ir jau trešā šāda palīdzības pakete, ko pieņēmusi Vācijas valdība. Divi iepriekšējie plāni ietvēra palīdzības pasākumus kopumā 30 miljardu eiro apmērā.