"WikiLeaks": Krievija draudējusi Lietuvai par atbalstu Gruzijai

gada augusta beigās Krievijas vēstnieks Lietuvā Vladimirs Čhikvadze paziņojis toreizējam Lietuvas ārlietu ministram Petram Vaitekūnam, ka Lietuvai "nāksies pieminēt savu atbalstu Gruzijai".Viņš licis saprast, ka Kremlis "spers pret Lietuvu īpašus soļus un šai valstij par savu uzvedību nāksies samaksāt", bet konkrētāk šos soļus diplomāts nav komentējis. Kāda Lietuvas amatpersona šo Čhikvadzes izturēšanos toreiz nosaukusi par skandalozu. "Tādēļ Lietuva lūdz, lai NATO un ASV demonstrētu savu atbalstu," teikts "Wikileaks" publiskotajā dokumentā, ko citē Francijas laikraksts "Le Monde".Ap to pašu laiku ASV vēstniecība Viļņā informējusi savas valsts valdību par Vācijas kancleres Angelas Merkeles sarunu ar toreizējo Lietuvas prezidentu Valdu Adamku pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā. "Krievija sagrāvusi visu uzticēšanos, ko Rietumos bija izpelnījusies beidzamo 20 gadu laikā," sacījusi kanclere.Kā norādīts tajā pašā dokumentā, Vācijas līdere arī izteikusies, ka jāpaver Ukrainai ceļš uz NATO, lai gan oficiāli Berlīne tobrīd iebilda pret tādu iespēju.Kā uzskata Lietuvas Seima deputāts Mants Adomēns, Lietuva varētu pieprasīt, lai Krievijas vēstnieks, kas jau vairākkārt izcēlies ar visai pretrunīgiem paziņojumiem, atstāj Viļņu.Viņš apliecinājis portālam "Kaunodiena.lt", ka šādus draudus Čhikvadze toreiz tiešām izteicis."Atklāti sakot, zinājām, ka tā bija. Bet [draudi] bija neoficiāli un nav dokumentēti. Tobrīd svarīgāk likās atbalstīt Gruziju, nevis izskaidroties. Tagad ir iemesls Krievijai to atgādināt," piebildis deputāts, kas darbojas Seima Gruzijas atbalsta grupā.Viņaprāt, Lietuvai vismaz šajā konkrētajā gadījumā vērts atteikties no klusēšanas politikas attiecībā uz "WikiLeaks" dokumentiem, turklāt Viļņas reakcijai būtu jābūt ļoti stingrai - vērts apsvērt priekšlikumu, lai Čhikvadze atstāj Lietuvu un neatgriežas. Lietuva varētu šādu prasību izteikt oficiālā Krievijai adresētā notā, sacījis Adomēns, solot nākamnedēļ izvirzīt šo jautājumu Seimā.Pats bijušais ārlietu ministrs Vaitekūns, kas tagad pārstāv savu valsti Ukrainā, sākotnēji portālam izteicies, ka šo informāciju nekomentēs un, viņaprāt, tādu draudu neesot bijis, bet vēlāk, uzzinot, ka informāciju apstiprinājis Adomēns, nedaudz mainījis toni, tomēr konkrētu atbildi nav devis.Viņš noraidījis arī citu iepriekš atklātībā izskanējušu "WikiLeaks" materiālu - ASV vēstniecības Parīzē ziņojumu, ka Lietuva ar ASV par Gvantanamo ieslodzītajiem vedusi sarunas kopš 2007.gada. "Nē, tādu sarunu nav bijis. Viedokļi bija dažādi. Viedokļus izteica visi - žurnālisti, diplomāti, ministri, bet nekādu sarunu nebija," paziņojis toreizējais Lietuvas ārpolitiskā resora vadītājs.Tikmēr minētajā ziņojumā, kas datēts ar pagājušā gada februāri, norādīts, ka "Lietuvas atklātībā izteiktā apņemšanās pieņemt Gvantanamo ieslodzītos ir gandrīz divus gadus ilgu sarunu rezultāts".Savukārt tagadējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs saskaņā ar "WikiLeaks" dokumentiem tieši pirms pieciem gadiem, tobrīd atrazdamies opozīcijā, izteicis Lietuvai draudus saistībā ar tās prezidenta Valda Adamkus atbalstu Oranžajai revolūcijai viņa valstī.Piektdien Ukrainas mediji apspriež ASV vēstniecības Kijevā ziņojumu, kas datēts ar 2006.gada martu. Sarakstē ar Vašingtonu vēstniecības diplomāti Janukoviča Reģionu partiju raksturo kā "noziedzīgu elementu un Doņeckas oligarhu patvērumu", bet tās pārstāvi valsts bagātāko cilvēku Rinatu Ahmetovu dēvē par Doņeckas klana krusttēvu.Kā liecina šis ziņojums, 2005.gada decembrī Kijevā Janukovičs ticies ar Lietuvas vēstnieku un nav slēpis sašutumu par toreizējā valsts prezidenta Valda Adamkus dalību starptautiskajā starpniecības misijā, kas centās mazināt spriedzi Ukrainā. Šai misijā piedalījās arī toreizējais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis un Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas koordinators Havjers Solana.Dokumentā norādīts, ka Janukovičs šīs tikšanās laikā bez parastajām pieklājības frāzēm "tūdaļ nobēris veselu apvainojumu tirādi". "Pagājušā gada decembrī jūs piedalījāties pučā. Ļāvāt, lai [toreizējais Ukrainas prezidents Leonīds] Kučma jūs izmanto savās mahinācijās. Tādēļ jūsu rīcība negatīvi ietekmēs Lietuvas un Ukrainas attiecību attīstību nākotnē," viņš piedraudējis.