Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK publiskojusi ziņojumu, kurā globālā kontekstā analizēti Eiropas Savienības (ES) inovācijas rezultāti. Ziņojums sniedz ieskatu par to, kā pētniecības un inovācijas rīcībpolitikas var palīdzēt veidot iekļaujošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un noturīgu Eiropu, izmantojot pētniecības un inovācijas būtisko lomu labklājības celšanai un pārmaiņu veicināšanai.
2022.gada ziņojums par paveikto zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā parāda, ka pētniecībai un inovācijai ir būtiski svarīga loma, lai veidotu tādu ilgtspējīgu un noturīgu nākotni, kāda Eiropai nepieciešama. Digitālo un zaļo pārkārtošanos nevar veikt bez spēcīgām pētniecības un inovācijas sistēmām.
Ziņojumā izklāstīti veidi, kā zinātne var palīdzēt veidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un noturīgu Eiropu ar politiku, kas palīdz izveidot zaļo un digitālo ekonomiku pārtikušām sabiedrībām un kas nevienu neatstāj novārtā. Tai jāsagatavo pārmaiņām ar drošu ekonomiku, diversificētām piegādes ķēdēm un zināšanām, kas palīdzēs risināt turpmākās problēmas.
Šā gada ziņojums liecina, ka pasaules mērogā ES joprojām ir viens no vadošajiem spēkiem zinātniskās ražošanas un tehnoloģiskās izlaides ziņā.
Lai gan ES pārstāv tikai 6% no pasaules iedzīvotājiem, tās devums ir aptuveni 18% no globālajām investīcijām pētniecībā un izstrādē un no tās nāk 21% no pasaulē visvairāk citētajām zinātniskajām publikācijām.
Tehnoloģiskās izlaides ziņā ES ir pasaules līdere klimata jomā - 23% no visiem patentu pieteikumiem. ES sniedz ievērojamu ieguldījumu arī citās jomās, piemēram, bioekonomikā (23%) un veselības jomā (17%). Tomēr šī vadošā pozīcija vairs nav tik droša, jo ES galvenie tirdzniecības partneri savus inovācijas rādītājus pēdējos gados ir uzlabojuši straujāk. Krīzes laikā ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ES samazinājās, un starp nozarēm bija ievērojamas atšķirības.
Lielākie ES investori pētniecībā un izstrādē veselības un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu jomā laikposmā no 2019. līdz 2020.gadam palielināja investīcijas pētniecībā un izstrādē, bet lielākie ES pētniecības un inovācijas investori citās nozarēs krīzes laikā investīcijas pētniecībā un izstrādē samazināja, piemēram, IKT pakalpojumu sniedzēju, ķīmisko vielu, autobūves un aviācijas un kosmosa nozarēs.
Uzņēmējdarbības dinamikas samazināšanās ES ietekmēs inovāciju un ekonomikas izaugsmi. Ziņojumā apgalvots, ka, lai uzlabotu ES uzņēmējdarbības vidi un inovācijas spējas, ir vajadzīgs jauns spars, risinot ieilgušas problēmas, piemēram, nepilnības finansējuma pieejamībā, inovācijām nelabvēlīgi tiesiskie regulējumi, būtiskā atšķirība starp uzņēmumiem, kuriem ir labi rezultāti, un atpaliekošiem uzņēmumiem, kā arī grūtības piesaistīt un noturēt talantus. Šie jautājumi tiks risināti gaidāmajā paziņojumā par jaunu Eiropas inovācijas programmu.
Ziņojuma virtuālais atklāšanas pasākums notiks 12.jūlijā. Tajā notiks iepazīstināšana ar ziņojuma galvenajiem konstatējumiem un tiks rīkota diskusija ar augsta līmeņa referentiem par pašreizējām tendencēm pētniecībā un inovācijā un ar tām saistītajās rīcībpolitikās.
Ziņojumā par ES veikumu zinātnē, pētniecībā un inovācijā analizēta pētniecības un inovācijas dinamika un to virzītājspēki. Ziņojumā veikta gan uz rādītājiem balstīta analīze, gan padziļināti skarti aktuāli politiskie jautājumi, lai ziņojums uzrunātu rīcībpolitikas veidotājus un analītiķus ne tikai pētniecības un inovācijas jomā, bet arī ekonomikas un finanšu jomā.
Šis ir ziņojuma ceturtais izdevums, un EK Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts to publicē reizi divos gados.