Sarunas starp Erevānu un Baku par Kanu Karabahu, kas starptautiski atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, taču faktiski atrodas armēņu kontrolē, ilgušas jau mēnešiem.
Decembrī azerbaidžāņi, kas uzdodas par vides aktīvistiem, bloķēja tā dēvēto Lačinas koridoru, kas ir vienīgais ceļš, kurš savieno Kalnu Karabahu ar Armēnijas pamatteritoriju.
Blokādes rezultātā anklāvā, kuru kopš 1991.gada kontrolē armēņu separātisti, radies pārtikas un medikamentu trūkums.
Erevāna apgalvo, ka blokāde esot Azerbaidžānas valdības organizēta, kamēr Baku uzstāj, ka tā esot spontāna protesta akcija ar leģitīmu mērķi - apturēt, pēc aktīvistu domām, nelikumīgu raktuvju izmantošanu Kalnu Karabahā.
Turklāt Azerbaidžāna apgalvo, ka neskatoties uz ceļa bloķēšanu, civilais transports varot brīvi kursēt abos virzienos starp Kalnu Karabahu un Armēniju.
Krievija ceturtdien apsūdzējusi Armēniju par miera sarunu pārtraukšanu un aicinājusi Erevānu atgriezties pie sarunu galda.
"Ir grūti novērtēt Erevānas pozīciju, ja viņu oficiālie paziņojumi tik ievērojami atšķiras," izteikusies Krievijas ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
Viņa norādījusi, ka Armēnijas lēmums izstāties no pagājušajā mēnesī Maskavā paredzētajām sarunām liedzis "apspriest miera līgumu".
"Ja mūsu armēņu partneri patiesi ir ieinteresēti šo problēmu atrisināšanā (..), tad tā vietā lai ieslīgtu sholastikā, nepieciešams kopīgs darbs," piebildusi Zaharova.
Tikmēr Armēnijas amatpersonas izrāda arvien lielāku neapmierinātību ar savu oficiālo sabiedroto Krieviju, kas, viņuprāt, nedara pietiekami, lai izbeigtu Kalnu Karabahas blokādi.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas izraisīja karu starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, bet vairāk nekā miljons abās valstīs bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā atkal uzliesmoja karadarbība, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Vienošanās arī paredzēja Krievijas miera uzturētāju izvietošanu Kalnu Karabahā.
Armēnija norāda, ka Azerbaidžāna pārkāpj pamiera noteikumus, kas paredz nodrošināt brīvu kustību pa Lačinas koridoru, un pieprasa, lai krievu miera uzturētāji gādā par azerbaidžāņu protestētāju izklīdināšanu.
Kā decembrī paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, Erevāna sagaida, ka Krievija atbloķēs Lačinas koridoru, un piebilda, ka Maskava esot uzņēmusies Kalnu Karabahas tautas aizsardzību.
Armēnijas premjers uzsvēra, ka gadījumā, ja Krievija nespēj vai nevēlas pildīt savas saistības, tai vai nu jāpieprasa ANO mandāts, kas piešķirs krievu miera uzturētājiem plašākas rīcības pilnvaras, vai jāielaiž reģionā starptautiskais miera uzturētāju kontingents.
Tikmēr Kalnu Karabaha separātistu valdības loceklis Rubens Vardanjans ceturtdien preses konferencē norobežojies no Pašinjana izteikumiem, paziņojot, ka "veltīga" krievu miera uzturētāju kritizēšana nākot par labu vienīgi Azerbaidžānai.
"Situācija acīmredzami būtu daudz smagāka, ja krievu miera uzturētāju šeit nebūtu," izteicies Vardanjans, piebilstot, ka viņš vēlas, lai krievu miera uzturētāju skaits tiktu palielināts un lai tie reģionā tie paliktu "desmitgadēm" ilgi.
Jānorāda, ka miljardieris Vardanjans ir arī Krievijas pilsonis, kas ilgstoši ieņēmis augstus amatus dažādos Krievijas uzņēmumos. Armēnijā viņš atgriezies tikai 2020.gadā pēc pēdējā Armēnijas un Azerbaidžānas kara. Kopš pagājušā gada novembra viņš ieņem neatzītās Kalnu Karabahas valsts ministra amatu.