35 gadus vecais Gvaido ar šo paziņojumu nāca klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās bija izgājuši simtiem tūkstošiem cilvēku, lai pieprasītu prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos.
Tūlīt pēc tam ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka oficiāli atzīst Gvaido par Venecuēlas valsts galvas pienākumu izpildītāju.
Baltā nama saimnieks uzsvēra, ka vienīgais leģitīmais varas atzars Venecuēlā ir Nacionālā sapulce, ko ievēlējusi venecuēliešu tauta. Tramps arī vērsās pie citu rietumvalstu valdībām ar aicinājumu atzīt opozīcijas līderi par Venecuēlas pagaidu prezidentu.
Vairākas reģiona valstis drīz pēc tam sekoja ASV piemēram, tostarp Brazīlija, Argentīna, Kolumbija un Kanāda.
Savukārt Meksika un Kuba pauda atbalstu Maduro.
Eiropas Savienība (ES) nepauda tiešu atbalstu Gvaido, bet aicināja sarīkot Venecuēlā "brīvas un ticamas vēlēšanas".
Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova kritizēja starptautisko kopienu par šādu reakciju.
"Pēdējie notikumi Venecuēlā skaidri parāda, kāda ir progresīvās starptautiskās sabiedrības attieksme pret starptautiskajām tiesībām, suverenitāti un nejaukšanos iekšlietās valstī, kur tā vēlas panākt varas maiņu," paziņoja Zaharova, kura pašreiz pavada Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu vizītē Alžīrijā.
O, apstāklis, ja kāda slepkava
noriebies
no malas skatoties