Dokumentā ieteikts ES sankcijas sadalīt divās daļās - tajās, kas saistītas ar Krimas aneksiju, un tajās, kas saistītas ar "Austrumukrainas destabilizāciju".
Tās sankcijas, kas ieviestas, reaģējot uz Krimas aneksiju, tas ir, zemāka ranga amatpersonu iekļaušana "melnajos sarakstos" un aizliegums ES dalībvalstīm veikt jebkādas investīcijas Ukrainai joprojām oficiāli piederošajā pussalā, atstājamas spēkā tik ilgi, kamēr "aneksija turpināsies".
Taču ekonomiskās sankcijas pret Krievijas bankām un enerģētikas uzņēmumiem būtu "atvieglojamas", ja Maskava izpildīs pagājušā gada Minskas vienošanos, pārtrauks iejaukties Ukrainas un ES attiecībās un nodrošinās gāzes plūsmu uz Eiropu.
Minskas vienošanās paredz pilnīgu Krievijas spēku atvilkšanu no teroristu bandu un krievu algotņu kontrolētajām teritorijām Ukrainas austrumos, kā arī Ukrainas un Krievijas robežas slēgšanu.
Tomēr Mogerīni izplatītajā dokuments nesatur skaidrus kritērijus, kas liecinātu par minēto prasību izpildi no Krievijas puses un varētu kalpot par pamatu ES politikas pārskatīšanai.
Vienā vietā minēta Minskas vienošanās "pilnīga izpilde", taču citviet runāts par "selektīvu un pakāpenisku" sankciju samazināšanu "proporcionāli Krievijas reakcijas pakāpei" vai atbilstoši "efektīviem un atbilstošiem soļiem" no Maskavas puses.
Cita starpā Mogerīni rosina atjaunot "politiska līmeņa" sarunas ar Krieviju tādos jautājumos kā Islāma valsts, Lībija, Tuvo Austrumu miera process, Irānas kodolprogramma, Ebolas epidēmija un Ziemeļkoreja.
Vienlaikus ES augstākā pārstāve ārlietās mudina sākt "neformālu dialogu" starp ES institūcijām un Krievijas prezidenta Vladimira Putina loloto Eirāzijas Ekonomisko Savienību par tādiem tehniskiem jautājumiem kā muita vai preču tranzīts, kas galu galā novestu pie "oficiālu attiecību izveidošanas".
Mogerīni iecerējusi atsākt ES un Krievijas amatpersonu tikšanās "gāzes padomdevēju padomes" un "pastāvīgās enerģētikas partnerības padomes" ietvaros, turpināt sarunas par vīzu režīma atvieglošanu, kā arī atsākt tehnoloģiju apmaiņu saskaņā ar "Modernizācijas sadarbības" programmu un atjaunot studentu apmaiņas un zinātnes projektu finansēšanas programmu Erasmus un Horizon 2020 piemērošanu Krievijai.
Ilgtermiņā Mogerīni cer panākt bezvīzu režīma ieviešanu starp ES un Krieviju, kā arī atsākt regulārus abpusējos samitus.
Lai gan šo dokumentu paredzēts apspriest pirmdienas ārlietu ministru sanāksmē, nav paredzēta tā iekļaušana oficiālajā sanāksmes nobeiguma dokumentā.
Domājams, ka Mogerīni būs grūti pārliecināt pret Krieviju skeptiski noskaņotās ES dalībvalstis, īpaši Poliju, Baltijas valstis, Lielbritāniju un Ziemeļvalstis.
Tikmēr Maskavai labvēlīgi noskaņotās dalībvalstis - Francija, pašas Mogerīni pārstāvētā Itālija, Austrija, Kipra, Čehija, Ungārija un Slovākija - jau tagad tādā vai citādā mērā paudušas vēlmi sankcijas atcelt tūlīt.
Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkela šādu iespēju ir noraidījusi, ja vien pilnībā netiek īstenota Minskas vienošanās.
Berlīnes mēģinājums šonedēļ sarīkot Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderu samitu kārtējo reizi tikai apliecināja, ka Maskavas negrasās atkāpties no savām Ukrainas "federalizācijas" prasībām.
Vēl vairāk, pēdējo dienu laikā krasi pastiprinājušās Krievijas finansēto un apbruņoto teroristu bandu militārās aktivitātes Ukrainas austrumos.
Tajā pašā laikā Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) koalīcijas partneri - sociāldemokrāti (SPD) - pauž bažas, ka sankcijas, kuru iedarbību pastiprinājusi rubļa krīze, var novest pie ekonomiskās krīzes, kas Krieviju padarītu vēl bīstamāku.
Mogerīni dokumentā gan teikts, ka attiecību atjaunošana ar Krieviju nenozīmējot atgriešanos pie "ierastās sadarbības".
Taču, kā izteicies kāds diplomāts, kas pārstāv vienu no skeptiskajām valstīm, ES augstākās ārlietu pārstāves izplatītais dokuments tieši paredz "ļoti spilgtu un plašu atgriešanos pie ierastā biznesa".
Viņš piebilda, ka Mogerīni iniciatīva pārklāj visu Krievijas un ES attiecību spektru un ka dalībvalstis, kas iestājas par sankciju uzturēšanu, pirmdienas sanāksmē pieprasīs no viņas "ļoti pārdomātu taktiku".
Papildus aizkaitinājumu diplomātu aprindās izsaucis apstāklis, ka Mogerīni dokuments dienu pirms nodošanas dalībvalstu vēstniekiem nonācis laikraksta Wall Street Journal rīcībā.
Kāds ES diplomāts sarunā ar tīmekļa izdevumu EUobserver papildus norādījis, ka viņa pārkāpusi protokolu, nenosūtot šo dokumentu dalībvalstu galvaspilsētām iebildumu un papildinājumu izteikšanai pirms tas nonāk apspriešanai ārlietu ministru sanāksmē.
Tikmēr, sākot ar martu, ES sankciju piemērošanas termiņi pakāpeniski beidzas, ja vien netiks panākta vienprātība par to pagarināšanu.
Tajā pašā laikā Mogerīni iniciatīva saņēmusi auksta ūdens šalti no citas puses.
Eiropadomes prezidents Donlds Tusks, kas cenšas ārpolitikā spēlēt nozīmīgāku lomu nekā viņa priekštecis Hermans Van Rompejs, pirmdien uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, uzsvēra, ka lēmumu par attiecībām ar Krieviju martā pieņems dalībvalstu līderi, nevis ārlietu ministri.