Tādējādi abas puses noslēgušas desmit gadus ilgušās sarunas par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai.
Ilgi gaidītais līgums tika parakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā Ķīnā, un to parakstīja Krievijas gāzes kompānija Gazprom un Ķīnas enerģētikas uzņēmums China National Petroleum Corporation (CNPC).
Līgums noslēgts uz 30 gadiem un tā vērtība veido 400 miljardus ASV dolāru, paziņoja "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers.
Gāzes cena par 1000 kubikmetru publiskota netiks, jo tā esot komercnoslēpums, piebilda Millers.
Darījumu Millers nodēvēja par lielāko Gazprom jebkad noslēgto.
Līgums paredz, ka Krievija Ķīnai sākotnēji piegādās 38 miljardus kubikmetru gāzes gadā.
Sagaidāms, ka gāze Ķīnai tiks piegādāta no gāzes lauka netālu no Irkutskas.
Gāzes piegāžu līguma parakstīšanai abas puses gatavojās vairākus gadus.
Pagājušā gada martā CNPC un Gazprom parakstīja memorandu par Krievijas gāzes piegādēm Ķīnai vismaz 38 miljardu kubikmetru apmērā gadā, sākot ar 2018.gadu.
Savukārt šā gada aprīļa beigās abu uzņēmumu vadītāji kopīgā paziņojumā izteicās, ka gāzes līgums ir "stratēģiski nozīmīgs abām valstīm".
"Krievijai tas nozīmē piekļuvi jaunam ievērojamam gāzes tirgum, un Ķīna iegūs spēcīgu atbalstu ekonomiskajai attīstībai un vides uzlabošanai," teikts kopīgajā Gazprom un CNPC paziņojumā.
Savukārt pēc otrdien notikušās tikšanās Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins kopīgajā paziņojumā pauda apņēmību "veicināt plašas Krievijas-Ķīnas enerģijas partnerības izveidošanu, paplašināt sadarbību naftas nozarē un nodrošināt iespējami drīzu Krievijas gāzes piegāžu sākšanu Ķīnai".
Gazprom iepriekš izteicies, ka Krievija Ķīnai varētu piegādāt līdz pat 70 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, izmantojot vienu vai divus cauruļvadus.
Sagaidāms, ka abu pušu investīcijas šī līguma izpildei nepieciešamās infrastruktūras izbūvei veidos vismaz 70 miljardus dolāru.
Eksperti norāda, ka gāzes līguma noslēgšanu veicinājusi gan Ukrainas krīze, gan arī pasaules tirgū vērojamais gāzes cenu samazinājums.
Noslēdzot šo līgumu, piekāpšanos izrādījušas abas puses, uzskata Pekinā bāzētais starptautisko attiecību eksperts Čens Sjaohe, piebilstot, ka šī vienošanās ir būtisks apliecinājums tam, ka Ķīnai un Krievijai ir izdevies pārvarēt domstarpības.
"Ķīnieši ir ļoti gudri. Viņi noteikti ir spējuši panākt izdevīgu [gāzes] cenu," komentējot abu valstu vienošanos, norādīja Berlīnē bāzētā Ķīnas pētījumu institūta MERICS analītiķis Morics Rūdolfs.
Viņš uzskata, ka Ķīna spējusi gūt labumu no arvien pieaugošās Krievijas diplomātiskās izolācijas no Eiropas un ASV saistībā ar tās lomu Ukrainas krīzē.
"Ķīna ir liels ieguvējs no Ukrainas krīzes, it īpaši gāzes līguma dēļ," uzskata Rūdolfs.
Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka šobrīd vēl esot pāragri spriest par ciešu aliansi starp Ķīnu un Krieviju.
Čens uzskata, ka Pekinai Krievijas dēļ nevajadzētu upurēt savas attiecības ar Vašingtonu.
"Tā būtu kļūda," norāda eksperts.
Papildināts viss teksts