"Es vēlos, lai jūs pievērstu īpašu uzmanību infrastruktūras un militāro vienību izvietošanai Arktikā," Aizsardzības ministrijas sanāksmē sacīja Putins.
Ar šādu rīkojumu Putins nācis klajā pēc Kanādas paziņojuma, ka tā grasās pretendēt uz Ziemeļpolu un pieguļošajiem Arktikas ūdeņiem.
Kanāda pagājušajā nedēļā vērsās ar prasību ANO Komisijā kontinentālā šelfa robežu jomā. Kanādas prasība saistīta ar Kanādas kontinentālā šelfa ārējām robežām Atlantijas okeānā. Kā apstiprināja Kanādas ārlietu ministrs Džons Bērds, prasībā iekļautas arī Kanādas pretenzijas uz Ziemeļpolu.
Uz Ziemeļpolu un plašām Arktikas teritorijām, kurās, domājams, atrodas lielas naftas un dabasgāzes rezerves, pretendē arī Krievija. 2007.gadā krievu pētnieks Arturs Čilingarovs novietoja Krievijas karogu jūras dibenā zem Ziemeļpola, pieprasot to savai valstij. Turklāt Kremlis jau ilgstoši kaļ plānus ievērojamu militāro spēku izvietošanai šajā reģionā.
Kā otrdien uzsvēra Putins, "nākamgad mums ir jānoslēdz darbs pie jaunu lielu vienību un militāro divīziju izveides" Arktikā, un šīs vienības pastāvīgi atrastos kaujas gatavībā.
Pēc Putina teiktā, Krievija "aizvien aktīvāk pieprasa atpakaļ šo daudzsološo reģionu, atgriežas tajā" pēc īsa pārtraukuma, ko izraisīja Padomju Savienības sabrukums.
Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka Krievijas rīcībā jābūt "visām svirām, kas nepieciešamas, lai aizsargātu savu drošību un nacionālās intereses" šajā reģionā.