Briselē 7.martā paredzētais samits tiek uzskatīts par izdevību ES un Turcijai vienoties par konkrētiem soļiem nelegālās imigrācijas straumes apturēšanai.
Tomēr samitā vajadzētu runāt arī par citiem nozīmīgiem jautājumiem, tostarp par jaunu sarunu sadaļu atvēršanu Turcijas sarunās par iestāšanos ES, norādīja Turcijas amatpersona.
"Mēs negribam, lai samits būtu tikai par migrantiem. Tam būtu jābūt citādākam un jāiekļauj visi Turcijas-ES attiecību aspekti," teica amatpersona.
Daži ES līderi ir pauduši kritiku par Turcijas nespēju apturēt nelegālo imigrantu pieplūdumu, tomēr Turcijas amatpersona uzsvēra, ka Ankara dara visu, kas ir tās spēkos, un ir "neiespējami apturēt visus dienas laikā".
ES 29.novembrī notikušajā bloka samitā ar Turciju solīja atsākt iestāšanās sarunas ar Ankaru, kā arī piešķirt trīs miljardus eiro, kas domāti, lai uzturētu Turcijā esošos 2,2 miljonus Sīrijas bēgļu. ES arī solīja atcelt vīzu režīmu Turcijas pilsoņiem.
Turcija savukārt apņēmās ierobežot migrantu pieplūdumu ES un apkarot cilvēku kontrabandistus.
Šo finansējumu Turcija vēl nav saņēmusi.
Šogad Eiropā ieradušies teju 120 000 nelegālo imigrantu, bet pērn - 1,2 miljoni.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.