"Irānas valsts ir gudrāka, lai neiekristu šajās cionistu izliktajās sazvērestības lamatās. Viņi domā par haosa radīšanu, taču viņiem jāzina, ka mēs redzam viņu rokas un viņiem nekas neizdosies," televīzijā pavēstīja Ruhani.
Viņš apsūdzēja ASV un Izraēlu, ka tās nogalinājušas Fahrizadi, Izraēlai rīkojoties kā Vašingtonas "algotnim".
Laikraksts The New York Times vēsta, atsaucoties uz ASV amatpersonu un diviem izlūkdienestu darbiniekiem, ka aiz uzbrukuma irāņu kodolzinātniekam stāv Izraēla.
Kā ziņots, piektdien netālu no Irānas galvaspilsētā Teherānas bruņoti uzbrucēji nogalināja irāņu kodolzinātnieku Mohsenu Fahrizadi, par kuru Rietumiem bijušas aizdomas, ka viņš vadījis slepeno Irānas kodolieroču programmu.
Bruņoti uzbrucēji sašāvuši zinātnieka automašīnu, un viņš no gūtajiem ievainojumiem slimnīcā miris.
Fahrizade vadīja organizāciju, kas aizsardzības resorā nodarbojās ar pētniecību un inovācijām.
Izraēlas laikraksts Jerusalem Post izteicis pieņēmumu, ka aiz Fahrizade slepkavības, iespējams, stāv ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija.
"Kad Tramps saprata, ka tiešs uzbrukums Irānai ir pārāk bīstams, viņš, iespējams, nolēma, ka Fahrizades slepkavība ir pieņemamāks variants," skaidro laikraksts.
Irānā iepriekš atentātos nogalināti vismaz seši zinātnieki, kas nodarbojušies ar pētījumiem kodoljomā.
Kā norāda ziņu aģentūra Reuters, rietumvalstis, Izraēla un Teherānas oponenti irāņu emigrantu rindās Fahrizadi raksturojoši kā 2003.gadā apturētās slepenās kodolieroču programmas vadītāju.
Irāna ilgstoši noliegusi, ka tā būtu centusies izmantot savu kodolprogrammu kodolieroču radīšanai.
2015.gada pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanās ietvaros Irāna apņēmās ierobežot savu kodolprogrammu, bet Rietumi - atcelt sankcijas.
Tramps 2018.gadā vienpusējā kārtā vienošanos pameta un noteica Irānai jaunas sankcijas.
Kopš Džo Baidena uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Irānas prezidenta Hasana Ruhani valdība vairākkārt signalizējusi, ka ir gatava sadarbībai ar jauno ASV administrāciju.