Netanjahu televīzijā paziņoja, ka Izraēla joprojām cīnās par savu pastāvēšanu un pati izlems, kā turpināsies karš.
Palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" 7.oktobrī veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlas teritorijā. "Hamās" uzbrukumā Izraēlā noslepkavoti vairāk nekā 1400 cilvēku. Vēl 222 cilvēkus kaujinieki nolaupīja.
Izraēla atbildēja ar pretuguni un ir savilkusi karavīrus un kara tehniku pie Gazas joslas robežas. Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka Izraēlas bombardēšanā Gazas joslā esot nogalināti vismaz 6500 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās".
ASV prezidents Džo Baidens ir viens no ārvalstu līderiem, kas aicinājuši Izraēlu aizsargāt nevainīgus civiliedzīvotājus un ievērot kara likumus. Baidens trešdien sacīja, ka viņš privāti ierosinājis Izraēlai, ja iespējams, izvest ķīlniekus pirms jebkādas sauszemes operācijas. "Tas ir viņu lēmums, bet es to neesmu pieprasījis," sacīja Baidens, aicinot Kongresu palielināt finansiālo palīdzību Izraēlas aizsardzībai.
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons vizītē Ēģiptē brīdināja, ka "masveida iejaukšanās, kas apdraudētu civiliedzīvotāju dzīvības, būtu kļūda".
Netanjahu televīzijā paziņoja, ka valdība un armija izlems, kad sākt sauszemes ofensīvu, lai likvidētu "Hamās" un nogādātu mājās gūstekņus. Viņš pieminēja "elles uguns lietu", kas nolīšot pār "Hamās", un "tūkstošiem teroristu nogalināšanu".
"Es neprecizēšu, kad, kā un cik daudz," viņš piebilda.
Lai gan precīzs Gazas joslā bojāgājušo cilvēku skaits nav skaidrs, acīmredzams, ka postaža ir milzīga. Veseli kvartāli ir nolīdzināti gar zemi, pārpildītās slimnīcas veic operācijas bez anestēzijas, un iedzīvotāji ir spiesti izmantot saldējuma kravas automašīnas kā improvizētus morgus.
Saskaņā ar ANO datiem aptuveni 1,4 miljoni cilvēku - vairāk nekā puse Gazas joslas iedzīvotāju - ir bijuši spiesti pamest savas mājas.
ANO apgalvo, ka 12 no teritorijas 35 slimnīcām ir slēgtas bojājumu vai nepietiekama degvielas daudzuma dēļ, un galvenā ANO palīdzības aģentūra, kas apkalpo gandrīz 600 000 palestīniešu, ir sākusi ievērojami samazināt savu darbību.
Izraēlas aplenkuma dēļ Gazas joslā trūkst ūdens, pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču. Kopš kara sākuma Gazas joslā ir iebraukušas mazāk nekā 70 kravas automašīnas ar palīdzības sūtījumiem, un nevienā no tām nebija degvielas, jo Izraēla baidās, ka "Hamās" to varētu izmantot raķešu un sprāgstvielu izgatavošanai.
Palīdzības aģentūras ir brīdinājušas, ka mirušo cilvēku skaits pieaugs, ja degvielas trūkuma dēļ pārstās darboties medicīnas iekārtas, ūdens atsāļošanas iekārtas un ātrās palīdzības mašīnas. Tiklīdz ģeneratori pārstās darboties, slimnīcas "pārvērtīsies morgos", brīdināja Sarkanais Krusts. Slimnīcās trūkst medikamentu un aprīkojuma, tai skaitā anestēzijas līdzekļu.
Pastāv arī bažas, ka karš varētu pāraugt plašākā reģionālā konfliktā.
Kopš 7.oktobra Izraēla ir veikusi tūkstošiem atbildes triecienu Gazas joslā, taču tā ir arī veikusi triecienus mērķiem Libānā un Sīrijā.
"Hamās", Libānas kaujinieku grupējumu "Hizbollah" un Sīrijas valdību atbalsta Irāna, kas noliedz Izraēlas tiesības pastāvēt.
Vardarbība ir strauji pieaugusi arī okupētajā Rietumkrastā, kur veselības aprūpes amatpersonas paziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 100 palestīnieši, galvenokārt Izraēlas karaspēka reidos vai sadursmēs ar Izraēlas kolonistiem.