"Mēs vienojāmies, ka mūsu kopīgais rīcības plāns ar Turciju vēl arvien ir prioritāte un mums jādara viss iespējamais, lai tas izdotos," Tusks sacīja preses konferencē pēc ES Briseles samita pirmās dienas.
"Tāpēc mums ir nodoms organizēt īpašu sanāksmi ar Turciju marta sākumā,” teica Tusks, nesniedzot detalizētākas ziņas.
Ceturtdien pirms ES samita bija plānots Briselē sarīkot 11 ES dalībvalstu un Turcijas minisamitu par bēgļu krīzi, bet tas tika atcelts, kad pēc sprādziena Ankarā Turcijas premjerministrs Ahmets Davutolu atcēla savu braucienu uz Briseli.
ES un Turcijas rīcības plāns tika pieņemts novembrī, bet spiediens panākt tā īstenošanu pieaug, jo saskaņā ar ES amatpersonu teikto Egejas jūru no Turcijas turpina šķērsot tūkstošiem migrantu dienā. Pērn Egejas jūru šķērsoja vairāk nekā miljons migrantu, un tā bija lielākā migrācijas plūsma kopš Otrā pasaules kara.
“Šorīt mēs apstiprinājām, ka nav alternatīvas gudrai, inteliģentai sadarbībai ar Turciju,” piektdien tajā pašā preses konferencē sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
ES valstis Centrāleiropā trešdien paziņoja, ka mēģinās panākt tālākus robežkontroles pasākumus Šengenas zonā, ja nebūs rezultātu migrācijas ierobežošanā no Turcijas puses.
Vienas Centrāleiropas valsts diplomāts sacīja žurnālistiem, ka patvēruma meklētāju skaits, kas ierodas no Turcijas, ir jāsamazina no apmēram 2000 cilvēkiem dienā līdz dažiem simtiem dienā.
Junkers piektdien preses konferencē arī sacīja, ka ES līderi ir vienprātīgi pret "vienpusējām darbībām" migrantu krīzes risināšanai, pēc Austrijas iekšlietu ministres Johannas Miklas-Leitneres trešdienas paziņojuma, ka Austrija pieņems tikai 80 patvēruma pieprasījumus dienā, lai tādā veidā mazinātu nelegālo imigrantu pieplūdumu.
ES migrācijas komisārs Dimitris Avramopuls vēstulē Miklai-Leitnerei brīdināja, ka Austrijai vajadzētu pārskatīt plānotos ierobežojumus, kas ir “vienkārši nesavienojami” ar ES noteikumiem.