Latvijā uzņēmuma reputāciju, par spīti tā centieniem uzlabot tēlu ar līdzdalību dažādās labdarības akcijās, ir pietiekoši papluinījušas internetā un medijos sastopamās uzņēmuma darbinieku sūdzības par sliktiem darba apstākļiem un zemu atalgojumu, ko apstiprināja arī pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica veiktie, sabiedrību šokējušie pētījumi. Savukārt Lietuvā uzņēmuma pretrunīgo reputāciju galvenokārt ir veicinājušas tā īpašnieku piekoptā uzņēmējdarbības prakse, ļauj secināt Lietuvas politikas pārzinātāju teiktais.
Apjomīgo tirdzniecības impēriju VP Grupe, kurā ietilpst gan Maxima lielveikalu ķēde Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Bulgārijā, gan pazīstamais Euroaptieka tīkls, gan arī Lietuvas būvmateriālu tirdzniecības centri Ermitažas, savulaik dibinājuši vairāki medicīnas studenti un to tuvinieki, liekot lietā privatizācijā un nekustamā īpašuma darījumos nopelnītu naudu. Šobrīd gan uzņēmuma īpašnieku skaits sarucis līdz septiņiem, un vienam no īpašniekiem – spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, - Nerijam Numavičam (Nerijus Numavičius), pieder jau vairāk nekā 70 procentu grupas akciju. Kā vēsta Lietuvas mediji, uzsākt tirdzniecību apņēmīgos jauniešus savulaik esot pamudinājis nekustamo īpašuma spekulāciju ceļā iegūts veikals, ar kura tālāko pārdošanu acīmredzot neveicās kā cerēts.
Lēmums pievērsties tirdzniecībai gan ir attaisnojies: kopumā 2012.gadā VP Grupe grupa apgrozīja 2,793 miljardus eiro, nopelnīja 82 miljonus eiro un nodarbināja vairāk nekā 27 tūkstošus darbinieku.
Saistībā ar notikušo traģēdiju sazinājāmies ar Lietuvā pazīstamo žurnālistu un politologu Artūru Raču, kurš, tiesa, neslēpj, ka pats jau aptuveni 10 gadus vairs neiepērkas Maxima veikalos. Račs skaidro - viņam nepatika pret uzņēmumu radusies saistībā ar tā rīcību referenduma par Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā laikā, kad uzņēmums visiem referendumā balsojušos "apbalvoja" ar bezmaksas produktiem. Tādā veidā, saskaņā ar Lietuvas sabiedrībā klīstošajām baumām, uzņēmums esot palīdzējis tobrīd pie varas esošajiem Lietuvas politiķiem.
Savukārt pretrunīgu slavu jau Baltijas līmenī veikalu tīkla īpašnieki ieguva, pateicoties to dalībai Lietuvas enerģētikas sektora investīciju kompānijā Leo LT, kurai bija plānots uzticēt Lietuvas atomelektrostacijas un citu apjomīgu enerģētikas projektu realizāciju. Maxima īpašnieki topošajā energokompānijā ieguldīja tikai pirms dažiem gadiem neskaidros apstākļos privatizētā elektrosadales tīklu uzņēmuma VST akcijas (viņi bija kontrolpaketes turētāji).
Reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību, energokompānija Leo LT tika likvidēta un Maxima īpašniekiem piederošās VST akcijas pārņēma valsts, bet tiek lēsts, ka darījuma rezultātā apsviedīgie biznesmeņi, par spīti tam, ka projekts tā arī nepavirzījās uz priekšu, esot guvuši aptuveni 400 miljonu litu [115 miljonu eiro] peļņu," norāda Račs, paskaidrojot, ka kuluāros šo biznesa veiksmi izskaidro ar VP Grupe īpašnieku tuvajām attiecībām ar tobrīd valdošajiem Lietuvas sociāldemokrātiem. Pēc sociāldemokrātu varas zaudēšanas valdošo aprindu un VP Grupe attiecības gan ir kļuvušas ievērojami vēsākas, skaidro politologs.
Tiesa, pašiem VP Grupe īpašniekiem pēdējos gados nav skandaloza slava, norāda bijušais Lietuvas azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītājs un arī savulaik politikai pietuvinātais Edmunds Tiesnesis, jo akcionāri, it īpaši lielākais īpašnieks Numavičus, nealkst pēc lielas publicitātes, reti parādās publiskos pasākumos un minimāli komunicē ar presi. Pēdējo gadu laikā attiecības akcionāru starpā gan ir pasliktinājušās, tāpēc sabiedrības redzeslokā ir nonākušas to savstarpējās tiesvedības, viņš piebilst.
Visu rakstu par veikalu Maxima lasiet žurnāla Sestdiena 29. novembra numurā